ZZS un AS politiķi noliedz, ka viņiem vajadzīgs izlīgums

Gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), gan "Apvienotā saraksta" (AS) politiķi uzsver, ka nav sastrīdējušies, tāpēc arī izlīgums neesot nepieciešams.

Vaicāts, vai ZZS un AS būtu jāizlīgst jeb abu pušu starpā jāpanāk pamiers, AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču skaidroja, ka abas puses nav sastrīdējušās un starp abu partiju apvienību politiķiem ir labas attiecības.

Līdzīgi AS politiķis, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns norādīja, ka AS un ZZS Saeimā sadarbojas, piemēram, ZZS deputātei Daigai Mieriņai vadot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Tavars un Smiltēns uzsvēra, ka AS ar ZZS nav bijušas "tādas vienas, frontālas kaujas", jo problēma jeb "stāsts ir par vienu uzvārdu" jeb Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij"/ZZS) riskiem Latvijai svarīgiem nacionālās drošības jautājumiem.

AS no "Jaunās vienotības" (JV) sagaida apliecinājumu, kā tiks adresēti nacionālās drošības jautājumi, riski saistībā ar Lembergu, sacīja AS politiķis, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns. Politiķis šajā jautājumā sagaida "skaidras atbildes" no JV.

Kā ziņots, ZZS ar AS nekad neesot sastrīdējušies, komentējot jautājumu, vai ZZS un AS būtu jāizlīgst, žurnālistiem šodien sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis.

Vaicāts, vai ZZS un AS būtu jāizlīgst jeb abu pušu starpā jāpanāk pamiers, Valainis norādīja, ka "mēs nekad neesam sastrīdējušies". Abām pusēm jārēķinās, ka viena otrai veltīs kādu pārmetumu, taču "tas pieder pie politiskā procesa", skaidroja viens no ZZS līderiem.

Partiju apvienības politiķis sacīja, ka nav uz kādu apvainojušies, kā arī nav sastrīdējušies ar AS -, tāpēc arī neesot nepieciešams kāds pamiers.

ZZS frakcijas vadītājs norādīja, ka AS ir daudz talantīgu cilvēku un ka abas partiju apvienības "lieliski strādā" kopā Saeimā, kā arī ar daļu no AS ministriem.

Izņēmums, ar kuru nav laba sadarbība, esot zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS), kurš ir "labs cilvēks", kurš varbūt var strādāt par citas jomas ministru, taču viņš pašlaik neesot savā vietā, atzīmēja Valainis. ZZS jūlija sākumā iesniedza lēmumprojektu Saeimā, kurā prasa Šmita atbrīvošanu no amata.

Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien un rīt, 22.augustā, tiksies ar visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, liecina prezidenta darba kārtība.

Konsultācijās tiks pārrunāts jaunas koalīcijas veidošanas process un Valsts prezidents noskaidros politisko spēku viedokļus par vēlamo koalīcijas modeli, iespējamiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī redzējumu par valdībai veicamajiem ilgtermiņa un neatliekamajiem darbiem. Kā uzsver Rinkēvičs, Latvijas sabiedrība sagaida konkrētus risinājumus arī šī brīža aktuālākajām problēmām - augstajiem elektroenerģijas tarifiem un banku kredītprocentiem, kā arī straujajai pārtikas cenu inflācijai.

Atbilstoši Satversmes 59.pantam Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība. Tādēļ konsultācijās ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem prezidents vēlas gūt pārliecību, ka izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts spēj gūt iespējami plašu parlamenta atbalstu.

Līdz šim oficiāli savu kandidātu izvirzījusi tikai JV - līdzšinējo labklājības ministri Siliņu.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas. NA jau paziņojusi, ka nestrādās vienā valdībā ar "Progresīvajiem"

Partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un LPV - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.