Rajevs: Sarkano līniju vilkšana ir pēdējais, ko vajadzētu darīt

Tā dēvēto "sarkano līniju" vilkšana ir pēdējais, ko vajadzētu darīt, komentējot iespējamās sadarbības kombinācijas Saeimā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas deputāts Igors Rajevs.

Valsts prezidentam tikšanās laikā tiks akcentēts, ka AS ir gatavi turpināt darbu valdībā, esot atvērtiem sarunām ar vairākām partijām.

Rajevs akcentēja, ka, ja sarunās starp partijām ir "baltās lapas situācija", tad process tiek sākts no jauna, kur jāsaprot, ka AS ir"šādi tādi uzstādījumi" par sadarbību, tostarp ar partijām, kas nav pašreizējās koalīcijas sastāvā, piemēram, partiju "Progresīvie" un Zaļo un zemnieku savienību. "Būtu jāsadzird atbildes, pirms vienojamies sadarboties arī ar pārējām divām partijām," sacīja politiķis.

"Esmu jauns politiķis, bet pēdējā lieta, ko vajadzētu darīt, ir sev apkārt sazīmēt "sarkanās līnijas" un pēc tam mēģināt ar grūtībām šīs līnijas pārvarēt. Politika ir māksla sarunāties un panākt kompromisu, kas dažreiz sanāk un dažreiz nesanāk," norādīja Rajevs.

Ja Valsts prezidents premjera amatam nominēs Eviju Siliņu (JV), AS būs gatava strādāt viņas vadītā valdībā, jo sākotnējās tikšanās ar viņu atstājušas labu iespaidu. Par AS Ministru prezidenta amata kandidāta virzīšanu patlaban gan esot runāt pāragri, jo būtu jāsaprot, kā iegūt vairākuma atbalstu Saeimā, atzina politiķis. "Konsultācijas ir tikai pašā sākumā, tagad ir tikai pirmā tikšanās ar Valsts prezidentu, skatīsimies, kā attīstīsies situācija. Un nekad nesaki "Nekad"," atklāja politiķis.

Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien un rīt, 22.augustā, tiksies ar visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, liecina prezidenta darba kārtība.

Konsultācijās tiks pārrunāts jaunas koalīcijas veidošanas process un Valsts prezidents noskaidros politisko spēku viedokļus par vēlamo koalīcijas modeli, iespējamiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī redzējumu par valdībai veicamajiem ilgtermiņa un neatliekamajiem darbiem. Kā uzsver Rinkēvičs, Latvijas sabiedrība sagaida konkrētus risinājumus arī šī brīža aktuālākajām problēmām - augstajiem elektroenerģijas tarifiem un banku kredītprocentiem, kā arī straujajai pārtikas cenu inflācijai.

Atbilstoši Satversmes 59. pantam Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība. Tādēļ konsultācijās ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem prezidents vēlas gūt pārliecību, ka izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts spēj gūt iespējami plašu parlamenta atbalstu.

Līdz šim oficiāli savu kandidātu izvirzījusi tikai "Jaunā vienotība" (JV) - līdzšinējo labklājības ministri Siliņu.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas. NA jau paziņojusi, ka nestrādās vienā valdībā ar "Progresīvajiem"

Partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un LPV - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.