Siliņa: Latvija var pārspēt pārējās abas Baltijas valstis

Kopā ar pārējiem kolēģiem varam parādīt, ka Latvija spēj būt ne tikai līdzvērtīga, bet arī pārspēt pārējās abas Baltijas valstis, šodien preses konferencē uzsvēra "Jaunās vienotības" (JV) izvirzītā Ministru prezidenta amata kandidāte, labklājības ministre Evika Siliņa.

Siliņa pateicās viņas gan vēlētājiem, kuri viņu ievēlēja 14.Saeimā, ļaujot arī vēlāk kļūstot par ministri, gan JV un "Vienotības" lēmējinstitūcijām par viņas izvirzīšanu, gan Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) par paveikto.

Iespēja vadīt valdību nebūs viegls, bet gan misijas darbs, sacīja Siliņa, paužot gatavību uzņemties šos pienākumus, ja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nolemtu viņu izvirzīt Ministru prezidenta amatam.

Jaunās valdības mērķim jābūt drošībai, kvalitatīvai izglītībai, "gana saprotamai" pieeja veselības pakalpojumi, cilvēktiesībām, vienlīdzīgai attieksmei un pārejas uz mācībām latviešu valodā procesa noslēgšanai 2025.gadā ar mērķi pēc homogēnas, vienotas sabiedrības, akcentēja Siliņa.

Politiķe tāpat norādīja, ka jāstrādā pie dzīves kvalitātes līmeņa "vispirms saglabāšanas" un arī uzlabošanas, kā arī jāpievēršas pierobežas reģionu jautājumiem.

Prioritāri darāmie darbi saistīti ar risinājuma rašanu saistībā ar "Sadales tīklu" tarifu pieaugumu un hipotekāro kredītu maksājumu palielināšanos, akcentēja JV premjera amata kandidāte.

Kā ziņots, JV kopsapulcē un frakcijā un "Vienotības" domes sēdē šodien nolemts labklājības ministri Siliņu izvirzīt kā JV Ministru prezidenta amata kandidāti.

JV virzītā valdības vadītāja amata kandidāte ievēlēta 14.Saeimā no JV saraksta. Vidzemes vēlēšanu apgabalā Siliņa ieguva trešo labāko rezultātu no JV kandidātiem, saņemot 4509 plusus un 2154 svītrojumus.

"Jaunās vienotības" premjera amata kandidāte dzimusi 1975.gadā. Viņa studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.

Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte, kā arī izdevniecības "Tēva mantojums" dibinātāja.

2011.gada novembrī politiķe kļuva par iekšlietu ministra padomnieci juridiskajos jautājumos, bet 2013.gada janvārī par Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentāro sekretāri. 2018.gada septembrī Siliņa atkārtoti kļuva par IeM parlamentāro sekretāri.

Siliņa 2018.gada oktobrī kandidēja 13.Saeimas vēlēšanās JV sarakstā.

2019.gada februārī viņa atstāja IeM parlamentārās sekretāres amatu un kļuva par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentāro sekretāri.

Kopš 2022.gada decembra līdz ar Kariņa otrās valdības darba sākumu Siliņa ir labklājības ministre. Politiķe arī ir JV lielākās partijas "Vienotība" valdes locekle.

Jau vēstīts, ka ierasti pēc konsultēšanās ar politiķiem Valsts prezidents atbilstoši Satversmei nominē premjera kandidātu.

Kā ziņots, Ministru prezidents Kariņš pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu. Kariņš ceturtdien Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.

Opozīcijas partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un "Latvija pirmajā vietā" - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.