Pilnveido atbalstu skolēniem ar nepilngadīgā patvēruma meklētāju statusu

Valdība otrdien pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par valsts pamatizglītības standartu, kas paredz ieviest trīs atbalsta modeļus izglītības apguvei skolēniem, kam piešķirts nepilngadīgā patvēruma meklētāju statuss, bēgļa vai persona ar alternatīvo statusu.

Izvērtējot skolēna zināšanas un pamatprasmes latviešu valodā un citos mācību priekšmetos, izglītības iestādes direktors varēs pieņemt lēmumu par skolēnam nepieciešamo atbalstu un skolēnu, kas atbilst nepilngadīgā patvēruma meklētāju statusam, bēgļa vai personai ar alternatīvo statusu, iekļaut viņa vecumam atbilstošā klasē.

Pirmais modelis paredz prioritizētu latviešu valodas apguvi grupā vai individuāli, nosakot mācību priekšmetu stundu skaitu individuālai izglītības programmas apguvei tā, lai skolēns varēs apgūt visus plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus, kas noteikti standartā, beidzot 3., 6. un 9. klasi. Šo modeli ieteicams pielietot izglītības posmā no 1. līdz 3. klasei, pakāpeniski izlīdzinot stundu skaitu, lai varētu sasniegt skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus, kas noteikti valsts pamatizglītības standartā.

Otrais modelis, kas paredzēts skolēniem 8. vai 9.klasē, paredz pielāgotu stundu plānu intensīvai latviešu valodas apguvei grupā vai individuāli un mācību priekšmetu apguvei, kuros izglītības posma noslēgumā noteikti valsts pārbaudes darbi, piemēram, latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā, bet neapgūstot atsevišķus mācību priekšmetus, piemēram, mūziku vai vizuālo mākslu, ja plānotie sasniedzamie rezultāti jau ir sasniegti noteiktā līmenī skolēna iepriekšējā izglītības pieredzē.

Savukārt trešais modelis paredz prioritāri nodrošināt intensīvu latviešu valodas apguvi individuāli vai grupā ne ilgāk kā vienu mācību gadu, obligāti nosakot arī citus mācību priekšmetus, kuru apguvi neietekmē skolēna latviešu valodas prasmju līmenis. Tādējādi skolēns pēc iespējas vairāk uzturētos latviešu valodas vidē un socializētos, piedaloties mācību stundās kopā ar saviem vienaudžiem.

Mācību gada nobeigumā pedagogi kopā ar atbalsta personālu novērtēs skolēna latviešu valodas apguves līmeni un sniegs rekomendācijas par turpmāko izglītības procesu. Ja uzrādītie mācīšanās rezultāti nebūs atbilstoši, tad, izdarot attiecīgu ierakstu liecībā un izglītojamo mācību sasniegumu kopsavilkuma žurnālā, izglītojamo vispārējās pamatizglītības programmā 1.-8. klasē ar vadītāja rīkojumu būs tiesības atstāt uz otru mācību gadu tajā pašā klasē vienu reizi.

Atbilstoši IZM redzējumam, vispārējās pamatizglītības programmas otrā varianta apguves laikā skolēni ārpus stundu slodzes var apmeklēt interešu izglītības programmas, ko iestāde piedāvā skolēniem, veicinot socializāciju ar vienaudžiem un atbalstot latviešu valodas lietošanas prasmju apguvi.

Vienlaikus ministrija atgādināja, ka ir svarīgi arī programmas īstenošanas laikā nodrošināt atbalsta personālu, piemēram, sociālo pedagogu, skolas psihologu, lai laicīgi pamanītu ģimenes sociālā rakstura problēmas, palielinātu motivāciju mācīties un mazinātu psiholoģiskās traumas.

Labās prakses piemēru analīze rāda, ka skolēnu mācību grupu izveidošana ļauj optimizēt pedagogu resursu un ieguldīto darbu, uzkrāt, apkopot pieredzi un uzlabot pedagoģisko praksi, pauda IZM.

Līdz šim, atbilstoši normatīvo aktu regulējumam, skolēniem, kas atbilst nepilngadīgā patvēruma meklētāju statusam un ir iekļauti izglītības iestādē, bija jāapgūst tāda paša satura un apjoma pamatizglītības programma, kādu apgūst skolēni, kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda.

Analizējot pieredzi par nepilngadīgo patvēruma meklētāju, tostarp Ukrainas civiliedzīvotāju, integrēšanos Latvijas izglītības sistēmā, redzami vairāki izaicinājumi, uzmanību vērsa ministrija. Daudzos gadījumos nav iepriekšējās izglītības dokumenti, kas ļautu izglītības iestādei saprast skolēnu zināšanas, prasmes un mācīšanās pieredzi. Tāpat skolēni, kas iesaistījušies interešu izglītībā vai kādā citā nodarbē, nereti nespējot salāgot laiku, lai vēl apmeklētu ārpusstundu nodarbības latviešu valodas apguvei. Savukārt eksakto priekšmetu apguvi no 4. līdz 6.klasei ietekmē nepilnvērtīga valodas barjera.

IZM arī atzīmēja, ka dažādu mācību priekšmetu pedagogi sastopas ar "arvien pieaugošiem izaicinājumiem" ne tikai sekmīgi vadīt mācību procesu klasē, bet arī papildu gatavot mācību materiālus skolēniem lingvistiskās barjeras pārvarēšanai, ņemot vērā, ka pieejamie pedagogu palīgi nav mācību priekšmetu skolotāji. Līdz ar ko IZM secinājusi, ka tagadējā pieeja neļauj skolēnam koncentrēties uz latviešu valodas apguvi pietiekamā apjomā, kā arī nav noteikts, kāds valsts valodas apguves līmenis būtu jāsasniedz skolēnam, lai apgūtu mācību priekšmetus valsts valodā katrā no vecumposmiem.