Kandidātus Latvijas pilsonības iegūšanai pārbauda 13 specdienesti (+VIDEO)

Latvijas pilsonības iegūšanas temps salīdzinājumā ar 1995.gadu ir samazinājies vairākas reizes.

Tuvojas 1.septembris, kad Krievijas pilsoņi, kuri nevēlējās kārtot latviešu valodas prasmes eksāmenus un nesaskārās ar Latvijas oficiālajām iestādēm, sāks saņemt paziņojumus par nepieciešamību atstāt mūsu valsti.

Cilvēki, kuri izvēlējās Latviju

Taču to plūsma, kas savu dzīvi saistījuši ar Latviju, turpinās, ko apliecina arī šodienas valdības sēdē.

Ministru kabinetam sagatavotajā rīkojuma projektā ''Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā'' ir iekļauts 51 pilsonības pretendents, t.sk., 1 viņu nepilngadīgais bērns.

Pretendentu tautība: 72% ir krievs, 8% baltkrievs, 4% polis, kā arī nezināma, armēnis, lezgīns, čuvašs, ukrainis, vācietis, lietuvietis.

Pretendentu izglītības līmenis: 49% - vidējā, 35% - augstākā, 10% - pamata, 6% - nav zināma.

Ministru kabineta rīkojuma projektā ir iekļauti 50 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas saskaņā ar Pilsonības likuma 17.panta pirmo daļu.

Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām un informācija par šīm personām ir saņemta no Satversmes aizsardzības biroja, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra, Valsts drošības dienesta, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Valsts robežsardzes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes, Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas, Ārlietu ministrijas materiālās palīdzības fonda, Tieslietu ministrijas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 149102 personas: 1995.gadā - 984; 1996.gadā - 3 016; 1997.gadā - 2 992; 1998.gadā - 4 439; 1999.gadā - 12 427; 2000.gadā - 14 900; 2001.gadā - 10 637, 2002.gadā - 9844; 2003.gadā - 10 049; 2004.gadā - 16 064; 2005.gadā - 19 169; 2006.gadā - 16 439; 2007. gadā - 6826; 2008.gadā - 3 004; 2009.gadā - 2 080; 2010.gadā - 2 336; 2011.gadā - 2 467; 2012.gadā - 2 213; 2013. gadā - 1 732; 2014. gadā - 939; 2015.gadā - 971; 2016.gadā - 987; 2017.gadā - 915; 2018.gadā - 930; 2019.gadā - 808; 2020.gadā - 725; 2021.gadā - 419; 2022.gadā – 518; 2023.gadā - 272 personas.

Kas jāzina par naturalizācijas pārbaudēm?

Latvijas pilsonības iegūšanai naturalizācijas ceļā pilsonības pretendentiem ir jānokārto latviešu valodas prasmes pārbaude un jāapliecina Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas.

Pretendentam jāprot latviešu valoda tādā līmenī, lai viņš varētu sekmīgi integrēties sabiedrībā, sazināties ikdienā un sabiedriskās situācijās.

Svarīgi:

-Naturalizācijas pārbaudes var kārtot trīs reizes;

-Ja neizdodas nokārtot latviešu valodas prasmes pārbaudi (rakstsisko daļu un mutisko daļu), atkārtoti to var kārtot ne agrāk kā pēc trim mēnešiem;

-Kārtot Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi var tikai pēc tam, kad nokārtota latviešu valodas prasmes pārbaude;

-Katru pārbaudes daļu (himna / vēsture un kultūra / Satversme) vērtē atsevišķi.

-Ja neizdodas nokārtot Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi, atkārtoti to var kārtot ne agrāk kā pēc viena mēneša;

-Atkārtoti jākārto tikai tā pārbaudes daļa, kura nav nokārtota, nevis visa prasmes pārbaude kopumā.