lv
trLWv3Qmof7jcorXmV9jmJLqPsHaU3KfK0ZbnA5m
2181363

Ukraiņu zinātnieki Latvijā izstrādā unikālas tehnoloģijas kaulu audzēšanai

Ukraiņu zinātnieki Latvijā izstrādā unikālas tehnoloģijas kaulu audzēšanai

Rīgā izstrādātie projekti var palīdzēt ārstēt brūces militārajā ķirurģijā.

Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas datiem, daudzi ukraiņu zinātnieki mūsu valstī veiksmīgi strādā jau ilgu laiku.

Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta (LU ASI) pētnieks Dr. Maksims Pogorielovs (Ukraina) stasta: "Mana pirmā vizīte uz Latviju bija 2015. gadā, kad piedalījos “EuroNanoForum-2015”... Kopdarbība turpināja pozitīvi attīstīties, jo gadu vēlāk Latvijas valdība man piešķīra trīs mēnešu stipendiju, kas ievērojami atviegloja manu sadarbību ar LU.

Šī stipendija sniedza vērtīgu atbalstu, lai vēl vairāk nostiprinātu iesāktās pētniecības aktivitātes. No 2021. gada oktobra savu zinātnisko darbību Latvijā turpināju kā pilnas slodzes darbinieks atsevišķā ERAF līdzfinansētā projektā “Jaunas fotoluminiscences platformas Listeria monocytogenes noteikšanai”.

"Mana “ukraiņu komanda” Latvijā šobrīd sastāv no manis un vēl trīs pētniekiem: Dr. Viktorija Kornijenko un doktorante Katerina Diedkova, kuras bija spiestas pamest Ukrainu Krievijas agresīvā iebrukuma sākumā, savukārt Dr. Volodymirs Deineka pievienojās mums pirms dažiem mēnešiem, kad saņēma MSCA4Ukraine stipendiju".

Ukraiņu darbs Latvijā galvenokārt ir saistīts ar biomedicīnas jomu. Galvenā uzmanība tiek pievērsta biomateriālu izpētei dažādiem medicīniskiem nolūkiem, piemēram, kaulu atjaunošanai, brūču ārstēšanai, antibakteriālām nanodaļiņām un pretvēža ārstēšanai. Pētām arī jaunas iespējas, tostarp nanosensoru izstrādi.

"Pašlaik strādājam pie diviem “Apvārsnis Eiropa” MSCA-SE apakšprogrammas projektiem MX-MAP un ESCULAPE, kuros īpašu uzmanību pievēršam MXenes materiāla izpētei. Pirmais no šiem projektiem ir vērsts uz jaunu MXenes divdimensiju (2D) nanolaminātu izpēti, jo īpaši to imūno kartēšanu potenciālajiem biomedicīnas lietojumiem. Otrais projekts ietver vadošu membrānu izstrādi elastīgai elektronikai un audu inženierijai. Turklāt mums ir vēl viens MSCA-SE apakšprogrammas projekts ARGO, kura mērķis ir izpētīt sudraba nanodaļiņu klīnisko pielietojumu zobārstniecībā. Tāpat arī esam aktīvi iesaistījušies divos bilateriālo Latvijas-Ukrainas projektos saistībā ar audu inženierijas konstrukciju izstrādi, kas ietver antibakteriālas nanodaļiņas".

Uz jautājumu par nākotni zinātnieks atbild šādi:

"No vienas puses mans sapnis ir piedzīvot Ukrainas uzvaru karā pret agresoru un atgriezties Ukrainā, kur dot ieguldījumu savas valsts atjaunošanā. No otras puses mums šobrīd ir daudzi projekti un ambiciozi plāni turpmākai izpētei šeit Latvijā".

Aviokravu plūsmu uz Rīgas lidostu pagaidām neizdodas atjaunot

Starptautiskajā lidostā "Rīga" šogad varētu saņemt aptuveni 20 000 tonnu kravu un visi mēģinājumi pēc kara sākuma Ukrainā atjaunot aviokravu plūsmu kādreizējos apmērs nav bijuši sekmīgi, intervijā aģentūrai LETA atzina lidostas valdes priekšsēdētāja La...

Uz Rīgas apvedceļa sāk darboties pirmie vidējā ātruma radari
No pirmdienas, 14. augusta, uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.–28,6. km) sāks darboties pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms, informēja "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).
Uga Dumpis: Tagad es esmu atpakaļ
Pirms trim gadiem šī vasara bija savāda. Nesen sākusies, Covid-19 pandēmija mainīja dzīvi daudziem. Mēs klausījāmies par dziļiem lokdauniem Rietumos, par milzīgiem upuriem Itālijā, bet dievzemītei vēl viss priekšā. Latvija tolaik bija pandēmijas paraug...


Komentāri