Eksperts: Somija un Baltija nesaskarsies ar vēl lielākiem ģeopolitiskiem riskiem

Nav domājams, ka paredzamā nākotnē Somija vai Baltijas valstis varētu saskarties ar vēl lielākiem ģeopolitiskajiem riskiem, kā tas jau ir noticis pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, intervijā aģentūrai LETA atzina Somijas lielākās finanšu grupas "OP Financial Group" prezidents un izpilddirektors Timo Ritakallio.

"Arī runājot ar lieliem starptautiskiem uzņēmumiem, viņi nesaskata ģeopolitisko risku pieaugumu. Piemēram, starptautiskie nekustamā īpašuma investori turpina darboties tāpat kā līdz šim. Protams, ka viņi ņem vērā to, ka Eiropas ekonomika, tostarp Somijā un Baltijas valstīs, nākamā gada laikā ieies recesijas fāzē. Vienlaikus pašlaik mēs domājam, ka recesija būs īsa un viegla. Tādēļ es vēlreiz uzsvēršu, ka es neredzu ģeopolitisko risku pieaugumu Baltijas valstīs un šajā reģionā Ukrainas kara dēļ," sacīja Ritakallio.

Savukārt jautāts, vai atšķirīga attieksme no investoru puses nevarētu būt gaidāma pret Baltijas valstīm, kā mazāk turīgām ekonomikām, Ritakalio uzsvēra, ka tas noteikti neattiektos uz Somijas investoriem.

"Te laikam ir jāatzīst, ka somi atšķiras no citiem investoriem, kuri ir ieguldījuši Baltijas valstīs, jo mums pašiem ir ļoti gara robeža ar Krieviju un tā tas ir jau vairāk nekā 100 gadu. Mums ir aptuveni 80 000 krievu, kuri patstāvīgi dzīvo Somijā. Tādēļ mums ir vieglāk saprast to, kas notiek. Taču, ja tu dzīvo ļoti tālu un gūsti tikai ļoti vispārīgu priekšstatu no ziņām, tad ir daudz grūtāk izprast notiekošo. Tas ir tieši tāpat kā ar notikumiem, kuri risinās ļoti tālu no mūsu reģiona - nezinot situāciju, var izdarīt ļoti maldīgus secinājumus," sacīja "OP Financial Group" prezidents.

Viņš tomēr uzsvēra, ka reģiona ekonomiskā saistība ar Krieviju pēdējās desmitgadēs ir būtiski samazinājusies. Piemēram, pirms PSRS sabrukuma Somijas eksports uz to veidoja 44%. Vēlāk gan 90.gados notikušo izmaiņu dēļ, gan 2008.gada finanšu krīzes dēļ, gan Krievijas rubļa devalvācijas dēļ tas vairākkārt ir piedzīvojis kritumu un pirms kara sākuma Ukrainā Somijas eksporta apmērs uz Krieviju veidoja vien 4%.

Savukārt pašlaik gaidāmo recesiju, pēc Ritakallio paustā, var palīdzēt pārdzīvot tas, ka pirms šīs krīzes gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu finansiālais stāvoklis kopumā bija vērtējams kā labs.

"Protams, augstākas energocenas nozīmē finansiālus izaicinājumus mājsaimniecībām un virknei uzņēmumu. Tajā pašā laikā Somijā - un vairākās citās Eiropas valstīs ir redzams tas pats - mājsaimniecību uzkrājumi pandēmijas laikā būtiski pieauga, un pašlaik depozītu līmenis bankās ir rekordaugstā līmenī. Arī uzņēmumu pusē - gan lielajiem uzņēmumiem, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem - visumā ir redzami ļoti labi darbības rādītāji," atzīmēja "OP Financial Group" prezidents.