20% no Latvijas nepieciešamības pēc enerģijas tiks saražoti ar vēju (+VIDEO)

Tiks izveidotas 3000 jaunas darba vietas un līdz 100 jaunuzņēmumiem, ziņo LIAA.

Tika aizvadīta sākotnējā sabiedriskā apspriešana par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka projektu “ELWIND”, ziņo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vietne.

Parku plānots būvēt Kurzemes piekrastē starp Pāvilostu un Jūrkalni 15 km attālumā no krasta līnijas un tas potenciāli spēs nodrošināt līdz pat 20% no Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas jaudas, tādā veidā būtiski stiprinot mūsu valsts enerģētisko neatkarību.

Lai informētu iedzīvotājus par atkrastes vēja parka projektu, aizvadītajā nedēļā Pāvilostā un Jūrkalnē tika organizēti informatīvie semināri, kuros iedzīvotājiem bija iespēja uzdot savus jautājumus un saņemt atbildes par plānoto būvniecības ieceri.

“Vēlos pateikties iedzīvotājiem par aktīvo dalību un pausto viedokli sabiedriskās apspriešanas pasākumā. Tas mums ļaus precīzāk formulēt uzdevumu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūrā paredzētajiem pētījumiem. Mēs pētīsim zivju un putnu pārvietošanās ceļus, grunts stāvokli un potenciālo piesārņojumu ar kara laika nesprāgušo munīciju. Tiks ņemti vērā visi aspekti, lai šī projekta ietekme uz vidi tiktu samazināta līdz minimumam,” tā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece investīciju jautājumos Laura Štrovalde.

LIAA sabiedriskās apspriešanas pasākumā un informatīvajos semināros prezentēja “ELWIND” projektu. Informatīvajos semināros piedalījās arī “Vēja enerģijas asociācija”, biedrība “Zaļā brīvība” un “Pasaules Dabas Fonds”. Tika apskatītas “ELWIND” projekta aprises, IVN procedūras turpmākie soļi un plānoto pētījumu plāns, kas sniegs atbildes gan uz ekoloģijas, gan sociālajiem jautājumiem par atkrastes vēja parka iespējamo ietekmi un veicamajiem pasākumiem, kuri šo ietekmi varētu mazināt.

Pasākumi bija plaši apmeklēti. Iedzīvotājus galvenokārt satrauca iespējamā ietekme uz viņu ikdienu, vides ainavu un saimniecisko darbību. Atsaucoties uz komentāriem, vietējo iedzīvotāju saimnieciskā darbība galvenokārt balstās uz tūrisma attīstību. Zaļās enerģijas attīstība ir būtiska, turpretim ir daudz neskaidrības attiecībā uz lielajiem Latvijas zaļās enerģētikas projektiem un kopējām jaudām.

Tiekoties ar projekta virzītājiem, iedzīvotāji norādīja, ka tuvākajos gados Latvijā plānots īstenot vērā ņemamu skaitu enerģētikas projektu, vai tas neradīs elektroenerģijas pārprodukciju? Atbilde uz šo jautājumu ir gaidāmais elektrifikācijas palielinājums gan transporta, gan rūpniecības nozarēs, kā arī elektroenerģijas pārvades starpsavienojumu attīstīšana ar citām valstīm, kas veicinās enerģijas eksportu. Latvijai ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi, lai kļūtu par nozīmīgu enerģijas eksportētājvalsti, tādējādi veicinot vietējās ekonomikas izaugsmi. Atkrastes vēja parki kalpotu par pamatu šādai iniciatīvai, jo Latvijas atkrastes vēja potenciāls ir 15 GW. Tāpat atkrastes vēja enerģija veicinās arī piegādes ķēžu un inovāciju attīstību, veidojot jaunas komponenšu ražotnes, attīstot ostu infrastruktūru, veicinot darbinieku apmācību, kas piedalītos arī šo vēja parku apsaimniekošanu visā to darbības dzīves ciklā.

Kas notiks ar vietējo tūrismu? Kā tiks ietekmēta ainava? Kāpēc tieši šeit? Šie ir tikai daži jautājumi, kas izskanēja sabiedriskās apspriešanas diskusiju laikā. Izvērstas atbildes uz šiem un citiem jautājumiem tiks sniegtas IVN laikā, kurā arī tiks izvērtēti kritēriji atkrastes vēja parka novietojumam.

Prezentācijas laikā tika apskatīti citu valstu piemēri, kur šādi atkrastes vēja parki jau ir izbūvēti un veiksmīgi funkcionē. “ELWIND” projekts ir vēl samērā agrīnā stadijā, tādēļ šobrīd tiek uzsākts darbs pie IVN pētījumiem, kam sekos arī sabiedriskā apspriešana.

Plānots, ka “ELWIND” projekts caur dažādām piegādes ķēdēm Latvija piesaistīs ap 600 miljoniem eiro, tiks izveidotas 3000 jaunas darba vietas un līdz 100 jaunuzņēmumiem.

Turpmākie projekta soļi paredz veikt IVN pētījumus, kuriem jau saņemts līdzfinansējums no Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA 18,7 miljonu eiro apmērā.