KEM: Ir būtiski turpināt darbu arī pie klimata risku mazināšanas

Ņemot vērā pastāvošo sinerģiju starp siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu un oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanu un klimatnoturības veicināšanu, ir būtiski turpināt darbu arī pie klimata risku mazināšanas, teikts Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi, ko otrdien konceptuāli atbalstīja valdībā.

Atbilstoši Eiropas Vides aģentūras sagatavotajam gala pārbaudes ziņojumam par Latvijas 2022.gada SEG inventarizāciju, Latvija ir izpildījusi valstij noteiktos 2013.-2020.gada ne-emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) darbību SEG emisiju mērķus.

Latvijas Eiropas Savienības (ES) ETS operatoru iesniegtie ikgadējie SEG emisiju ziņojumi 2020.gadā liecina, ka ir sasniegts Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteiktais mērķis.

Balstoties uz Latvijas 2022.gada SEG inventarizāciju un tās pārbaudes rezultātiem, secināts, ka Latvija izpilda Kioto protokola otrā saistību periodā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā noteikto kategoriju mērķi 2013.-2020.gada periodā, jo uzskaitītā SEG emisiju summa nepārsniedz uzskaitīto oglekļa dioksīda piesaisti.

KEM norāda, ka atbilstoši grozījumiem saistību pārdales regulā (ESR) un ZIZIMM regulā Latvijai noteiktais paaugstinātais mērķis ne-ETS sektorā ir -17% 2030.gadā. Savukārt ES ETS pārskatīšanā ietvertās esošās sistēmas stiprināšanas, tās attiecināšanas uz kuģniecību un atsevišķas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveides autotransportam un ēkām rezultātā kopumā paaugstināts SEG emisiju samazināšanas mērķis 2030.gadā, salīdzinot ar 2005.gada līmeni, no -43% līdz -62%.

Lai izvērtētu "Gatavi mērķrādītājam 55" regulējuma ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību, 2021.gadā tika veikts pētījums, kurā izskatīti dažādi politiku un pasākumu scenāriji ne-ETS sektora 2030.gada SEG emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanai. Pētījumā secināts, ka scenārijā ar esošajiem pasākumiem un scenārijā ar papildu pasākumiem netiek sasniegts paaugstinātais SEG emisiju samazināšanas mērķis Latvijai (17%) 2030.gadā. Līdz ar to ir nepieciešams īstenot papildu politikas un pasākumus, kas tiks iekļauti NEKP mērķa scenārijā, lai īstenotu "Gatavi mērķrādītājam 55" paaugstinātos mērķus.

Atbilstoši 2023.gada ziņojumam par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm 2021.-2025.gadā Latvija kopumā izpildīs ZIZIMM uzskaites kategoriju mērķi, galvenokārt tādēļ, ka SEG emisijas aramzemēs samazināsies un plānots, ka pieaugs oglekļa dioksīda piesaiste meža zemēs salīdzinājumā ar prognozēto mežsaimniecības references līmeni.

Papildu, pēc jaunākajām prognozēm 2026.-2030.gada periodā Latvija neizpildīs indikatīvo ZIZIMM ziņošanas kategoriju mērķi. Lai nodrošinātu noteikto ZIZIMM ziņošanas kategoriju mērķu izpildi 2026. līdz 2030.gada periodā, nepieciešams ieplānot un īstenot papildu pasākumus SEG emisiju samazināšanai un oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanai.

Lai sasniegtu Latvijai noteiktos paaugstinātos mērķus ne-ETS sektorā, KEM sadarbībā ar nozaru ministrijām ir nepieciešams noteikt papildu politikas un pasākumus Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam atjaunošanas ietvaros, pēc iespējas izvērtējot šo politiku un pasākumu sociāli ekonomiskās ietekmes.

Lai nodrošinātu 2030.gada ZIZIMM sektorā noteikto ziņošanas kategoriju mērķu izpildi, kā arī nodrošinātu virzību uz klimatneitralitāti 2050.gadā, KEM kopā ar ZM jāizstrādā un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par ZIZIMM sektora virzību uz klimatneitralitāti.

Tāpat arī ir turpināms darbs pie SEG emisiju aprēķinu datu precizēšanas, nenoteiktības samazināšanas un augstāku līmeņa metodoloģiju piemērošanu - īpaši galvenajos SEG emisiju sektoros.