Latvijā ir otra augstākā PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem Eiropas Savienībā

Lai Latvijas iedzīvotāji varētu biežāk doties uz restorāniem, valstij būtu jāpārņem lielākās daļas Eiropas Savienības nodokļu pieredze, norāda nozares pārstāvji.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Latvijas Viesnīcu un Restorānu Asociācija (LVRA) nosūtījušas vēstuli finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV), kurā atkārtoti aicinājušas sekot citu Eiropas Savienības (ES) valstu piemēram un piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ēdināšanas pakalpojumiem Latvijā, veidojot nākamā gada Valsts budžeta priekšlikumus, aģentūru LETA informēja vēstules autori.

Tāpat par vēstuli informēts Ministru prezidentu Krišjānis Kariņš (JV) un ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

LRB prezidents Jānis Jenzis skaidro, ka Latvijā ir otra augstākā PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem Eiropas Savienībā, kā arī Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur nozarei Covid-19 pandēmijas laikā netika piemērota samazināta PVN likme.

"Aptuveni 85% ES dalībvalstu šobrīd ir spēkā samazinātā PVN likme sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem," uzsver Jenzis, piebilstot, ka, piemēram, Lietuvā pandēmijas laikā tika noteikta samazinātā PVN likme 9% apmērā ēdināšanai un tā ir pagarināta līdz šī gada beigām.

Jenzins norāda, ka šāds solis kaimiņvalstī deva būtisku atbalstu nozarei, jo Lietuvā jau 2021.gada 3. ceturksnī ēdināšanas pakalpojumu sezonāli izlīdzinātais apgrozījums pieauga par aptuveni 60%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni.

Viņaprāt, samazināta PVN likme dotu iespēju Latvijas uzņēmējiem atjaunot savu konkurētspēju, veiksmīgāk nomaksāt uzkrātos nodokļu parādus kā arī saglabāt un radīt jaunas darba vietas, nodrošinot adekvātu atalgojumu darbiniekiem. Tāpat samazinātā PVN likme ļautu cīnīties ar ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē.

Vēstules autori skaidro, ka, kaut arī patlaban ēdināšanas nozares apgrozījums ir sasniedzis aptuveni pirms Covid-19 pandēmijas līmeni, tikpat būtiski un vēl daudz vairāk ir augušas energoresursu un pārtikas produktu cenas, kas nozīmē, ka nozare ar tās pieaugošo apgrozījumu nav spējīga nosegt augošās izmaksas un līdz ar to tiek būtiski ietekmēta uzņēmumu spēja veikt investīcijas pakalpojumu attīstībā vai arī izmaksāt atbilstoši inflācijai pienācīgu darbinieku atalgojumu.

Šī iemesla dēļ nozare darba tirgū ir nekonkurētspējīga salīdzinot ar citām nozarēm un tāpat iepaliek pakalpojumu ziņā pret kaimiņvalstīm, uzsver autori.

LVRA valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka Latvija patlaban vislēnāk no visām ES valstīm atgūst ārvalstu viesu pirmspandēmijas līmeni. "Kā zināms, ārvalstu tūristi dod būtisku pienesumu sabiedriskās ēdināšanas nozarē un līdz ar to saistībā ar tūrisma nozares lēnu atgūšanos cieš arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, " skaidro Kalniņš. LVRA apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai, lai uzlabotu klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtotu Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvētu Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. LVRA ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" biedrs. Savukārt LRB dibināta 2017.gada nogalē, lai aizsargātu Latvijas restorānus un palielinātu to konkurētspēju.