3 pušu bloks par Rīgas domes koalīciju šodien attālināti runās ar LA frakciju

Ceturtdien, 3.augustā, plānotas Rīgas domes trīs pušu bloka - "Jaunās vienotības" (JV), "Nacionālās apvienības/Latvijas Reģionu apvienības" (NA/LRA) un "Koda Rīgai" (KR) - un frakcijas "Latvijas attīstībai" (LA) attālināta formāta sarunas par koalīcijas veidošanas iespējām Rīgas domē.

Kā sacīja LA frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps (attēlā), šonedēļ politiskie spēki runās par darāmajiem darbiem un iespējām izveidot saprasties spējīgu koalīciju.

Vaicāts par darbiem un iespējamiem koalīcijas partneriem, Zeps uzsvēra, ka vēl pirms sarunām negribētu "steigties notikumiem pa priekšu". LA frakcijas vadītājs reizē akcentēja, ka jāturpina īstenot jau vēlēšanu programmā paustās apņemšanās, kurā viens no svarīgiem principiem ir veikt debirokratizāciju, "iekāpjot uzņēmēju kurpēs".

Nepieciešams nodrošināt "reālu caurspīdīgumu" domes darbībā, kā arī strādāt pie izglītības kvalitātes uzlabošanas, investīciju piesaistes, atbilstošas politikas īstenošanas veselības, energoefeketivitātes, sporta un citās jomās, cita starpā atzīmēja politiķis.

Vaicāts, vai LA būtu gatava strādāt koalīcijā ar "Par/Progresīvajiem" (PP), Zeps skaidroja, ka pašlaik vēl pāragri spriest par koalīcijas aprisēm, tāpēc tas paliek neatbildēts jautājums. Politiķis arī atzīmēja, ka šo lietu jāskata, vērtējot, cik koleģiāla bijusi PP līdzšinēja pieeja darbam domē.

LA Rīgas domes politiķis akcentēja, ka līdzšinējās sarunas, kurās piedalījās tikai trīs pušu kodols un PP, nekādi nepalīdzēja rīdziniekiem. Tāpat īsti nebija skaidrs, par ko šie četri spēki runāja, vienu brīdi spriežot par vicemēru skaitu, bet citā jau par kādu komiteju maiņu, atzīmēja politiķis.

Zeps piebilda, ka vēl palicis vairāk nekā pusotrs gads, kura laikā iespējams paveikt vairākas lietas, tāpēc viņš neuzskata par vajadzīgu rīkot ārkārtas vēlēšanas. Taču Rīgai vajag atteikties no eksperimentālas pieejas, un strādāt, ņemot vērā labākos piemērus no citiem.

Kā ziņots, sarunās par jaunas valdošās koalīcijas izveidi Rīgas domē nepanākot progresu sarunās ar PP, trīs partiju bloks - JV, NA/LRA un KR - ir nolēmis sākt sarunas ar citām "valstiski domājošajām" galvaspilsētas pašvaldībā pārstāvētajām partijām.

Līdz ar šo trīs pušu kodola lēmumu pēc būtības ir noraidīts PP trešdien izteiktais piedāvājums, kurā PP piedāvāja atteikties no vienas savas komitejas un veikt arī vēl divu citu amatu rotāciju ar mērķi vicemēru skaitu samazināt līdz vienam.

Kopumā Rīgas domē strādā 60 deputāti, līdz ar to koalīcijas izveidei nepieciešams vismaz 31 deputāta atbalsts. Līdzšinējās koalīcijas partijas ir paziņojušas, ka neveidos koalīciju ar "Saskaņu", kam Rīgas domē ir 11 deputāti, un "Latvijas Krievu savienību", kurai ir trīs deputātu balsis.

JV pašlaik ir deviņi deputāti, NA/LRA - septiņi deputāti, bet KR - četri deputāti. Līdz ar to jaunās koalīcijas kodola politiskajiem spēkiem ir 20 Rīgas domes deputātu balsis.

Domes kuluāros iepriekš tika runāts, ka jaunajai koalīcijai varētu pievienoties GKR, kam ir pieci deputāti, kā arī trīs deputāti no partijas "Latvijas attīstībai" (LA), kuri sākotnēji bija vienā frakcijā ar "Progresīvajiem" un "Par", bet pēc tam konfliktu rezultātā aizgāja opozīcijā. LA gan ir visai saspringtas attiecības ar savu bijušo biedru Māri Mičerevski, kurš tagad ir pievienojies KR frakcijai.

Tādējādi jaunajam mēram bez PP būtu vien 28 balsis un būtu nepieciešamas vēl vismaz trīs. Jau ilgāku laiku neformālās sarunās tiek pieļauts, ka šādai koalīcijai varētu pievienoties neatkarīgie deputāti. Pašlaik domē darbojas četri neatkarīgie deputāti - no "Jaunās konservatīvās partijas" ievēlētais deputāts Valters Bergs, kurš izšķīrās nepieslieties KR frakcijai, bijušais "Jaunās vienotības" biedrs Kaspars Spunde, kurš tieši bijušo mēru Mārtiņu Staķi nosauca par iemeslu pamest valdošo koalīciju, nesen no "Saskaņas" aizgājušais Guntars Jirgensons un no "Latvijas Krievu savienības" domē ievēlētais Jakovs Pliners.

Vēl viena iespēja, kur šāda koalīcija varētu meklēt atbalstu, ir PP frakcija, kas, pēc kuluāros runātā, arī neesot viendabīga. "Par" pārstāvji gan iepriekš ir nolieguši, ka plānotu saraut attiecības ar "Progresīvajiem".

Jau vēstīts, ka visas kādreizējās koalīcijas frakcijas paziņojušas, ka neviena politiskā spēka interesēs nav ārkārtas vēlēšanas, līdz ar to notiek sarunas, lai vienotos par turpmāko sadarbību.

Koalīcijas šķelšanās notika pēc konflikta par Satiksmes departamenta darba izvērtēšanu. Konflikta rezultātā mērs Mārtiņš Staķis (PP) paziņoja par atkāpšanos no Rīgas mēra amata.

JV, NA/LRA un KR ir izveidojuši 20 balsu bloku, tāpēc viņu pusē esot iniciatīva piedāvāt Rīgas mēra amata kandidātu. Savukārt par citiem amatiem līdzšinējie partneri vienošanos panākt īsti nespēja, proti, "Par/Progresīvie" piedāvāja samazināt vicemēru skaitu un pamainīt partiju atbildības sfēras, tostarp atņemot JV satiksmes jomas pārraudzību, savukārt trīs partiju bloks tam nepiekrita, tā vietā piedāvājot PP Pilsētas attīstības komitejas vadīšanu, kas pašlaik ir JV pārraudzībā.

Trīs partiju bloks līdz šim nav nosaucis, kas būs tā mēra amata kandidāts, bet pašlaik domes priekšsēdētāja pienākumus pilda Ķirsis.