Kulbergs: FM piedāvātie nodokļu izmaiņu scenāriji virzās pa veco sliedi

Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa piedāvātajos nodokļu izmaiņu scenārijos pietrūkst izpratnes par konkurētspējīgu nodokļu sistēmu, pauda Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS), kurš piedalījās darba grupas sēdē.

Deputāts skaidroja, ka visi četri piedāvātie scenāriji paredz vienu vai citu nodokļu paaugstināšanu, taču tajos neesot pievērsta pietiekama vērība ēnu ekonomikas apkarošanai, lai varētu paaugstināt nodokļu iekasēšanas apjomus.

Tāpat Kulbergs pauda vilšanos, ka scenārijus izstrādājusi FM bez citu politiķu vai nevalstisko un uzņēmēju organizāciju iesaistes.

Kulberga ieskatā FM piedāvātajos scenārijos pietrūkts izpratnes, kas ir konkurētspējīga nodokļu politika, tāpēc deputāts uzskata, ka arī pieņemot vienu vai otru scenāriju, vai no visiem četriem izveidojot vēl kādu citu, Latvijas nodokļu sistēmas konkurētspēja joprojām turpinās atpalikt no Baltijas kaimiņiem.

"Šis piedāvājums virzās pa "veco sliedi" - valstij ir vajadzības un meklējam kā tās risināt, pieliekot vienu vai otru nodokli. Jādomā nevis par nodokļu celšanu, bet to iekasēšanas apjoma paaugstināšanu," teica Kulbergs.

Jau ziņots, ka Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa vērtē četrus Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus iespējamus nodokļu sistēmas izmaiņu scenārijus, pavēstīja FM pārstāvji.

Trešdien, 2.augustā, notika kārtējā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksme, kurā FM prezentēja sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāto piedāvājumu ar iespējamajiem nodokļu scenārijiem. Informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes virzību valdībā paredzēts izskatīt 15.augustā.

Patlaban piedāvātie potenciālie nodokļu izmaiņu scenāriji ir darba materiāls un ir sagatavoti kā pamats darba grupas strukturētai turpmākajai diskusijai. Tie veidoti ar nolūku, lai darba grupa var pārliecināties, vai nodokļu izmaiņu kopums atbalsta nodokļu politikas izvēlētos mērķus.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka valdība ir apņēmusies transformēt ekonomiku, un nodokļu politikas mērķi ir, pirmkārt, vidējā termiņā izveidot izaugsmi atbalstošu nodokļu politiku, otrkārt, nodrošināt konkrētajos ģeopolitiskajos apstākļos adekvātu finansējumu valsts iekšējai un ārējai drošībai, veselības aprūpei, un investīcijām izglītībā un inovācijās, treškārt, nepieciešamības gadījumā spēt amortizēt ārējos ekonomiskos šokus, atbalstot iedzīvotājus un uzņēmējdarbību.

FM norāda, ka Valsts nodokļu pamatnostādņu sagatavošana nav tieši saistāma ar 2024.-2026.gada valsts budžeta izstrādi, tas ir paralēls process. Atsevišķi nodokļu izmaiņu risinājumi var tikt iekļauti valsts budžeta paketē, bet process kopumā ir vērtējams kā analītisks darbs ar izsvērtiem lēmumiem par nodokļu politikas vidēja termiņa mērķiem un optimālākajiem risinājumiem šo mērķu sasniegšanai.

FM, pamatojoties uz darba grupas diskusijām, ir sagatavojusi makroekonomiskās attīstības scenāriju un potenciālos mērķus, nodokļu politikas vidējā termiņa mērķu piedāvājumu, iespējamās nodokļu politikas izmaiņas un četrus iespējamos nodokļu sistēmas izmaiņu scenārijus.

Darba grupa izskatīja virkni dažādu iespējamo nodokļu politikas izmaiņu, kas būs rūpīgi jāizvērtē un jāmodelē, gatavojot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Sanāksmē izskatītas gan darbaspēka nodokļu mazināšanas iespējas, gan patēriņu nodokļu izmaiņas, gan uzņēmējdarbību atbalstoši nodokļu izmaiņu risinājumi. Plānots, ka turpmāk darba grupa rūpīgi izvērtēs iespējamas izmaiņas, lai izaugsmi atbalstošas nodokļu sistēmas izmaiņas varētu iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā šā gada decembrī.

FM norāda, ka makroekonomiskās attīstības galvenais politiskais un ekonomiskais uzdevums ir, transformējot ekonomiku, nodrošināt dinamisku izaugsmi ilgtermiņā un sasniegt ekonomisko izaugsmi, kas pārsniedz 3%. Izaugsmi atbalstoša nodokļu sistēma ir viens no elementiem, kas ilgtermiņā ļautu veicināt nodarbinātību, sasniedzot vismaz 900 000 nodarbināto rādītāju. Tāpat būtiski virzīties uz produktivitātes rādītāju, kas sasniegtu vismaz 85% no vidējā Eiropas Savienības (ES) rādītāja, kā arī nodrošināt straujāku investīciju (bruto pamatkapitāla veidošana) pieaugumu ilgtermiņā.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu mērķi ir panākt finansējuma pieaugumu ilgtspējīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai, paaugstināt iedzīvotāju labklājību, kā arī veicināt konkurētspēju Baltijas reģionā. Jāņem vērā, ka ģeopolitiskā situācija un valsts attīstības cikls rada nepieciešamību būtiski palielināt valsts finansējumu publiskajiem pakalpojumiem, īpaši atbalstot veselības un izglītības nozari, kā arī ieguldot valsts drošības jomā.

Valsts nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai, nodokļu maksātājiem saprotamai un noteiktai, uzsver FM. Valdība ir vienojusies, ka nodokļu politika ir maināma vienu reizi politiskajā ciklā. Tāpat svarīgs Nodokļu politikas pamatnostādņu īstenošanas priekšnosacījums ir nodokļu administrēšanas pilnveidošana un ēnu ekonomikas ierobežošana. Latvijas Ēnu ekonomikas mazināšanas mērķis ir 2027.gadā tuvināties ES vidējam rādītājam.

Nodokļu ieņēmumus nākotnē paredzēts palielināt, lai sasniegtu nodokļu ieņēmumu potenciālu 32,75% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Prognozēts, ka 2023.gadā nodokļu ieņēmumi būs 30,8% apmērā.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādāšanai izveidotā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa ir valdības koalīciju veidojošo partiju izveidota koleģiāla, koordinējoša konsultatīvā platforma nodokļu politikas jautājumos ar mērķi koordinēt sadarbības partneru prioritātes nodokļu politikas plānošanai turpmākajiem gadiem. Grupas sēdēs tiek pieaicināti arī eksperti no citām ministrijām, Latvijas Bankas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Valsts ieņēmumu dienesta, Ārvalstu investoru padomes, kā arī valdības sociālo un sadarbības partneru - Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības - pārstāvji.