Latviski runājošie iedzīvotāji atzinīgāk vērtē augstskolu piedāvājumus Latvijā

Augstākās izglītības studiju programmu piedāvājumu Latvijā atzinīgāk vērtē tie iedzīvotāji, kuri ģimenē sarunājas latviešu valodā, secināts pētījumu un konsultāciju kompānijas "Kantar" veiktajā aptaujā.

Šie iedzīvotāji salīdzinoši biežāk uzskata Latvijas augstāko izglītības iestāžu studiju programmu piedāvājumu par līdzvērtīgu vidusmēra studiju kvalitātei citu Eiropas valstu augstskolās, kā arī kopumā novērtējuši par pietiekami plašu un interesantu topošajiem studentiem.

Pretēju nostāju pauduši cittautieši, kā arī iedzīvotāji, kuri ģimenē sarunājas citā valodā, ne latviešu.

Kopumā vērtējot augstākās izglītības jomas reputāciju iedzīvotāju vidū, pētnieki atzīmēja, ka pēc būtiska pieauguma pērn šogad tā ir samazinājusies un uzskatāma par vidēju. Arī jauniešu mērķa grupā reputācijas indekss šogad samazinājies par diviem indeksa punktiem, sasniedzot 56 indeksa punktu rādītāju.

Pētnieku ieskatā, to varot skaidrot ar aspektu, ka studijas augstākās izglītības iestādēs ārpus Latvijas kļūst arvien pieejamākas studētgribētājiem, kā arī ar sabiedrības vērtējumu par izglītības jomā īstenotajām reformām.

42% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas augstāko izglītības iestāžu studiju programmu kvalitāte kopumā ir līdzvērtīga vidusmēra studiju kvalitātei citu Eiropas valstu augstskolās, kamēr 40% ir pretējās domās.

Pozitīvāka iedzīvotāju attieksme ir vērojama attiecībā uz Latvijas augstāko izglītības iestāžu studiju programmu piedāvājumu kopumā topošajiem studentiem.

Puse jeb 51% Latvijas iedzīvotāju pauduši viedokli, ka Latvijas augstāko izglītības iestāžu studiju programmu piedāvājums kopumā topošajiem studentiem ir pietiekami plašs un interesants. Pretēju viedokli pauduši trešā daļa jeb 31%. Viņuprāt, Latvijas augstāko izglītības iestāžu studiju programmu piedāvājums kopumā topošajiem studentiem nav pietiekami plašs un interesants.

Abos jautājumos teju katram piektajam respondentam jeb 18% nav bijis konkrēts viedoklis.

Pētījums veikts šī gada martā, telefoninterviju veidā aptaujājot 1010 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 60 gadiem visā Latvijā.