RTU studenti uzbūvēja bezpilota zemūdeni

Daudzsološa ierīce spēs ieņemt vadošo lomu autonomo zemūdens meklēšanas sistēmu tirgū.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti attīsta zemūdens dronu, kas var veikt apsekošanas un meklēšanas operācijas Latvijas klimatiskajos apstākļos, kā arī reāllaikā iegūt dažāda veida datus un informāciju par ūdens ekosistēmu.

Par studentu veikumu ir interese industrija, ziņo labsoflatvia.lv.

“Lietojums ir plašs – dažādu ūdenstilpju apsekošana, meklēšanas darbi, būvobjektu uzraudzība, piesārņojuma konstatēšana. Piemēram, mūsu dronu var izmantot ostas, kam jāveic piestātņu apsekojumi,” stāsta RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes students Kārlis Bērziņš. “Latvija ir antirekorda līdere Eiropā noslīkušo cilvēku skaita ziņā. Ūdenstilpņu apsekošana, meklējot pazudušus cilvēkus, ir vēl viena funkcija, ko var veikt mūsu drons,” viņš turpina.

Drons ir veidots speciāli Latvijas un Baltijas apstākļiem, kur ūdenstilpnēs ir slikta redzamība. Tam ir uzlabota redzamība. Drons aprīkots ar kameru, kas nodrošina augstas izšķirtspējas reāllaika datus, un dažādiem sensoriem, kuri nosaka drona atrašanās vietu, kustību, mēra dziļumu.

“Sensorus var iedalīt divās daļās. Ir sensori, kuri vajadzīgi, lai zemūdeni vadītu, noteiktu tās atrašanās vietu, un sensori, kas nepieciešami specifisku uzdevumu veikšanai. Drons veidots kā modulārs risinājums, kam iespējams pievienot klientiem nepieciešamos sensorus, piemēram, ūdens kvalitātes mērījumu veikšanai, 3D attēlu un karšu veidošanai,” papildina Toms Rožkalns, RTU Rīgas Biznesa skolas students.

Turpinot uzlabot zemūdens drona funkcionalitāti, studenti plāno attīstīt attēlu uzlabošanas tehnoloģiju un zemūdens vadību. Šobrīd tā vadība notiek ar kontroliera palīdzību, bet nākotnē plānots to padarīt par autonomu peldlīdzekli.

Attīstot risinājumu, studenti gan pārņēma ārvalstu pieredzi – viesojušies pie pasaules vadošajiem speciālistiem zemūdens dronu izstrādē, pētījuši zinātnes un industrijas sadarbību –, gan izzināja vietējās industrijas vajadzības. Viņi arī izmantoja RTU atbalsta instrumentus inovāciju un biznesa ideju attīstībai – piedalījās vairākās RTU Zinātnes un inovāciju centra īstenotajās Studentu inovāciju grantu programmas aktivitātēs un Eiropas Inovāciju tehnoloģiju institūta klimata zināšanu un inovāciju kopienas “Climate-KIC” projektā.

Šogad jaunas zināšanas un prasmes viņi guva pirmajā mobilitātes un ūdens inovāciju akceleratorā “City to Sea”, ko īstenoja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar RTU Zinātnes un inovāciju centru un atvērto inovāciju kustību “VEFRESH”.

“Mums Latvijā trūkst zinātības šajā jomā. “City to Sea” laikā satikām sešas lieliskas komandas, kas darbojas ūdens risinājumu jomā. Mūsu mērķis tagad ir veidot ūdens risinājumu komūnu, kur mēs varētu dalīties ar pieredzi un informāciju par dažādām ūdens tehnoloģijām, būvēt zinātību Latvijā un attīstīt industriju,” atklāj K. Bērziņš.