Šimonīte: Jālikvidē loģiskie apsvērumi elektrotīklu desinhronizācijas kavēšanai

Līdz 2025.gada sākumam ir jālikvidē visi loģiskie apsvērumi, kādēļ tiek kavēta Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīkliem, paziņoja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai viņa sacīja, ka nākamgad ir jāīsteno daži projekti un jāatrisina tehniski jautājumi. "Un tad es teiktu, ka vairs nebūs loģisku skaidrojumu, kādēļ desinhronizāciju no IPS/UPS 2025.gada sākumā atlikt," teica Lietuvas premjerministre.

Viņa pauda, ka Lietuva ir "izdarījusi praktiski visu, kas tehniskā līmenī būtu jāizdara".

Tikmēr viens no vēl īstenojamiem projektiem ir trešā elektropārvades līnija starp Igauniju un Latviju, kuru pabeigt plānots 2024.gadā.

"Un tad jebkādās turpmākās diskusijās vismaz vajadzētu būt daudz mazāk nopietnu argumentu vai nopietnāku argumentu, jo tādus projektus kā "Harmony Link" un citus noteikti var īstenot vēlāk, kad Lietuva, Latvija un Igaunija jau būs sinhronizējušas [savus elektropārvades tīklus] ar kontinentālo Eiropu," klāstīja Šimonīte.

Lietuvas Valsts aizsardzības padome pirmdien, 24.jūlijā, aicināja valdību drīzumā vienoties ar Latviju un Igauniju par elektroenerģijas pārvades tīklu sinhronizāciju ar Rietumeiropu 2025.gada sākumā, nevis 2025.gada nogalē, kā tika plānots līdz šim.

Baltijas valstu vienošanās ar Baltkrieviju un Krieviju par tā dēvēto BRELL loku paredz, ka vienošanās automātiski tiek pagarināta katru gadu februārī, ja neviena no to parakstījušajām pusēm līdz 7.augustam jeb pusgadu līdz kārtējā vienošanās termiņa beigām nepaziņo, ka atsakās no turpmākas dalības.

Visas trīs Baltijas valstis 2019.gadā vienojās 2026.gadā desinhronizēt elektropārvades tīklus no Krievijas elektrotīkla. Lietuva pēdējā laikā virzīja ideju, ka desinhronizācija būtu jāveic jau 2024.gadā, savukārt abas pārējās Baltijas valstis vairāk atbalsta ieceri desinhronizāciju veikt 2025.gada sākumā.