Bouldringa iepazīšana: Ozolniekos tika uzbūvēts unikāls treniņu laukums

Aizraujošs sporta treniņu veids piesaistīs tūristus Zemgalē.

Vairojot sporta un aktīvās atpūtas iespējas Zemgalē, Jelgavas novada Ozolniekos tapis trīs olimpisko kāpšanas sporta veidu – bouldringa, ātrumkāpšanas un grūtās kāpšanas treniņu sienu komplekss, kuram dots vārds “Mastu klints”. Jaunā sportošanas vieta ir pirmā šāda veida Zemgalē un otrā Latvijā.

“Mastu klints” atrodas Jelgavas novada Ozolniekos, atpūtas kompleksā “MASTI kvartāls” pie Ozolnieku ezera, Kopielā 3a. Jaunuzceltais tornis ir 18 metrus augsts un tajā ietilpst 50 kvadrātmetrus liela boulderinga siena, 15 metrus augsta un 7,5 metrus plata kāpšanas siena, 17 metrus augsta brīvā kritiena platforma, torņa virsotnei noslēdzoties ar skatu laukumu.

Kāpšanas interesenti bez pieredzes un sava aprīkojuma, “Mastu klintī” var izīrēt speciālus apavus un citas jaunā sporta veida izmēģināšanai nepieciešamās lietas. Kāpšanas tornis atrodas pie Ozolnieku ezera un tam blakus pieejamas arī veikborda, piepūšamā ūdens atrakciju parka un maltītes iespējas. “Mastu klints” skatu torņa apmeklējums ir bez maksas.

“Šīs kāpšanas sienas ir būtiskas Latvijai kā jauna, kvalitatīva brīvdabas sportošanas un izklaides vieta kāpšanas cienītājiem, sportistiem un pat bruņoto spēku kareivjiem. Zemgalē līdz šim tādas nebija. Kāpšanu mēdz dēvēt par “jauno fitnesu”, jo tas ir ļoti universāls sports, kas attīsta visas ķermeņa daļas un piemērots jebkuram cilvēkam. Vienlaikus kāpšana ir arī aizraujoša, jo garlaicīga rutīna tajā nekad neiestājas,” stāsta Latvijas vadošais kāpšanas sporta atlēts Rolands Ruģēns.

“Mastu klints” tapusi ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu, objekta uzbūves iniciatīvu un pamata finansējumu uzņemoties Ozolnieku uzņēmumam “Prima Sound”. Objekta būvniecība un aprīkošana kopumā izmaksājusi 85 tūkstošus eiro.

Klinšu kāpšana pirmo reizi parādījās kā sporta veids 19. gadsimta vidū. Agrāk bouldrings bija nevis atsevišķa disciplīna, bet sava veida apmācības veids. Specializētus klinšu kāpšanas apavus izgudroja Pjērs Alēns.

1960. gadā šis sports attīstījās jaunā līmenī, pateicoties amerikāņu matemātiķim Džonam Gillam, kurš ieviesa vairākas svarīgas inovācijas. Gills izmantoja atlētikas un vingrošanas kustības, kas palīdzēja labāk tikt uz priekšu. Gills izveidoja maršrutu reitingus pēc to grūtības.

Atšķirībā no citiem kāpšanas veidiem, bouldrings var būt drošs un efektīvs arī ar ļoti nelielu aprīkojumu, tāpēc tas ir ļoti pievilcīgs daudziem kāpējiem. Citi iesaka izmantot kāpšanas kurpes un krītasomu pēc iespējas mazāk, kamēr pieredzējuši kāpēji izmanto vairākus pārus kurpju, krītu, birstītes un matračus.