Finanšu ministrija novērojusi, ka Latvijas jaunieši naudu glabā kriptovalūtās

Uzraudzības institūcijas pēta iespējas kontrolēt ārvalstu virtuālo naudu un novērst nelikumīgas darbības.

Uzraudzības institūcijas pēta iespējas kontrolēt ārvalstu virtuālās valūtas un novērst nelikumīgas darbības.

Finanšu ministrijas pakļautībā esošā nodokļu darba grupa valsts sekretāra vietnieces Līgas Kļaviņas vadībā vērsa uzmanību uz miljoniem resursu, kurus Latvija pagaidām nespēj kontrolēt.

Runa ir par kriptovalūtām, un īpaši aktīvi šo finanšu instrumentu izmanto jaunieši.

Tie, kas kriptovalūtas izlaišanas pašā sākumā iztērēja vairākus tūkstošus eiro, lai iegādātos bitkoīnus, tagad var būt ļoti turīgi cilvēki. Tiesa, arī virtuālais naudas tirgus piedzīvo dramatiskas svārstības, kad likmes krītas vairākas reizes.

"Minēto iemeslu dēļ šeit ir nepiecešama plaša situācijas analīze, - pauž L.Kļaviņa, -un tikai tad var gatavot ieteikumus un tos virzīt kā risinājumus apstiprināšanai valdībā un Saeimā".

Bitkoīnu izveidoja "Satoši Nakamoto" - segvārds, ko lietoja nezināma persona vai personu grupa - kas rakstīja par šo naudu 2008. gada 31. oktobrī pētniecības dokumentā ar nosaukumu "Bitcoin: vienādranga elektroniskās naudas sistēma".

Tas tika īstenots kā atvērtā pirmkoda programmatūra un publiskots 2009. gada janvārī. Bitkoīns bieži tiek saukts par pirmo ciparnaudu, lai gan iepriekšējas sistēmas pastāvēja. Bitkoīnu ir pareizāk raksturot kā pirmo decentralizēto ciparnaudu.

2013. gadā dažas populāras mājaslapas sāka pieņemt bitmonētas.

Bitkoīns tiek kritizēts par "rakšanā" patērēto elektroenerģijas apjomu.2021. gada Kembridžas Universitātes novērtējumā bitkoīnu ieguve patērē vairāk nekā 178 TWh gada laikā, kas to ierindotu 30 lielāko patērētāju vidū valstu vērtējumā.

Voldemārs Burkevics