Latvijā mazumtirdzniecībā konkurence šobrīd nestrādā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS).
"Manuprāt, mums jau gadiem mazumtirdzniecībā, īpaši pārtikas produktos, konkurence nestrādā. Ja var produktam uzlikt uzcenojumu 300% plus pievienotais vērtības nodoklis (PVN) un konkurēt, tas nozīmē, ka spēlētāju ir tik maz un tirgus ir tik sadalīts, ka šeit kaut kāda iejaukšanās ir loģiska un nepieciešama," sacīja Šmits.
Ministrs arī pateicās graudu pārstādes uzņēmumam "Dobeles dzirnavnieks", kas atļāvās publiski runāt par šo 300% uzcenojumu viņu ražotajai produkcijai mazumtirdzniecībā, norādot, ka tas ir paraugs arī citiem.
Vienlaikus Šmits gan arī akcentēja, ka šādi var atļauties rīkoties tikai tie uzņēmumi, kuri ir ļoti spēcīgi eksportā un kuriem Latvijas tirgus nav pastāvēšanas jautājums, jo pretējā gadījumā attiecīgā ražotāja preces vairs nebūs pieejamas pie konkrētā tirgotāja. "Tas vēlreiz parāda, ka konkurence mazumtirdzniecībā, īpaši pārtikā, šobrīd nedarbojas," atzīmēja ministrs.
Šmits piebilda, ka viņu neuztrauc, ja uzliek 300% uzcenojumu kamambēra sieram vai franču šampanietim, bet, ja tādu uzliek vietējā ražojuma grūbām vai putraimiem, kas ir pamata grozs ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem, tād tā nav normāla politika un tā nav arī patriotiska politika.
Ministrs arī pauda atbalstu idejai, ka varētu tikt publiskota informācija par to, kā veidojas cenas veikalos. "Tas, ka konkurences nestrādāšanas apstākļos mēs varētu parādīt patieso ainu, ir simpātiska ideja," sacīja ministrs, piebilstot, ka runa ir par cenu "atvēršanu", nevis regulēšanu.
Viņš arī piebilda, ka Konkurences padome šobrīd analizē, kā veidojas uzcenojums piecās produktu grupās un secinājumi ir gaidāmi drīzumā.
Centrālā statistikas pārvalde vērš uzmanību, ka laikrakstu "Diena" un "Dienas bizness" raksts "Vīrietis pensijā vidēji nodzīvo četrus gadus" sniedz nepareizu vēstījumu, kas balstīts kļūdainā datu analīzē.
2022.gadā Latvijā bija paredzams, ka vīrieši pēc...
Baltijas valstis tagad var mazāk uztraukties par Krievijas draudiem, sacīja ģenerālis Graube.
Pēc Zviedrijas un Somijas uzņemšanas NATO militāri politiskās alianses ģeopolitiskais stāvoklis Baltijā radikāli mainījās. Abu valstu platība ir attiecīgi 410 ...
Komentāri