Kariņš: CELAC valstu kopiena spēlē būtisku lomu ES piegāžu ķēžu diversificēšanā

Latīņamerikas un Karību valstu kopienas (CELAC) valstis spēlē būtisku lomu, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) piegāžu ķēžu diversificēšanu un ES nebūtu atkarīga no viena piegādātāja, ES-CELAC samitā pauda Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš vakar un šodien Briselē, Beļģijā, piedalījās ES-CELAC samitā. Tā laikā premjers CELAC dalībvalstīm akcentēja Krievijas atbildību par brutālā kara Ukrainā globālajām sekām, tostarp augsto inflāciju un pārtikas piegāžu risku paaugstināšanos.

Kā aģentūru LETA informēja premjera preses birojs, Latvijas politiķis īpaši nosodījis Krievijas izstāšanos no vienošanās par Ukrainas graudu piegādēm un pārtikas izmantošanu kā ieroci - Krievija šķietami piedāvā dalību risinājumā, lai gan tās rīcība tiešā veidā acīmredzami apdraud pasaules pārtikas piegāžu nodrošināšanu.

"Krievija Ukrainā īsteno koloniālisma karu - bijušais kolonizators Krievija cenšas atgūt savu bijušo koloniju Ukrainu. Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs to saprot, tādēļ ir redzams atbalsts ANO ierosinātiem nosodījumiem Krievijas īstenotajam karam," izteicies Kariņš, kura vērtējumā ES-CELAC samita laikā izdevies virknei valstu, kas atrodas otrpus Atlantijas okeānam, izskaidrot Ukrainas sīvās pretošanās nozīmi valstiskuma saglabāšanā.

Ministru prezidents pauda, ka ES-CELAC samitā diskutēts par iespējām paplašināt tirdzniecību un ekonomisko sadarbību starp abiem reģioniem. Pēc Kariņa teiktā, Latvija ir ieinteresēta brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanā starp ES un "Mercosur" bloka valstīm - uz eksportu orientētiem Latvijas uzņēmumiem tas pavērtu jaunus tirgus un attīstības iespējas. Ministru prezidents uzsvēra, ka esošās tirdzniecības sarunas tiek pārslogotas ar citām politikas iniciatīvām, kas apgrūtina raitu tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu. Latvija atbalsta ambiciozāku tirdzniecības politiku, lai ātrāk varētu virzīties uz līgumu noslēgšanu. Tāpat Kariņš pauda, ka CELAC valstis spēlē būtisku lomu, lai nodrošinātu ES piegāžu ķēžu diversificēšanu un ES nebūtu atkarīga no viena piegādātāja.

ES-CELAC samita mērķis ir paplašināt Eiropas un Latīņamerikas, un Karību jūras reģiona sadarbību, īpaši ņemot vērā globālo krīžu kontekstu. Krievijas karš Ukrainā, klimata pārmaiņas un nesenā Covid-19 pandēmija liek pārvērtēt ES-CELAC attiecību nozīmīgumu gan to politiskajā, gan arī ekonomiskajā dimensijā, padziļinot esošās un meklējot jaunas sadarbības iespējas, atzīmējis Kariņš.

ES-CELAC dialogs tiek uzturēts kopš 2010.gada. Šogad, pēc astoņu gadu pārtraukuma, notiks trešais ES-CELAC samits. Pēdējais samits notika 2015.gadā, Latvijas prezidentūras ES laikā.