Tieslietu padome vērtēs sodu politiku korupcijas un valsts drošības lietās

Tieslietu padome vērtēs esošo sodu politiku korupcijas un valsts drošības lietās, paziņoja padomes pārstāve Lana Mauliņa.

Pēdējās dienās sabiedrībā ir aktualizējusies diskusija, cik adekvāts sods piemērots prokremliskajam aktīvistam, Krievijas medija "Sputnik Lietuva" redaktoram Maratam Kasemam, kuram par nelikumīga intelektuāla un fiziska atbalsta sniegšanu Krievijai uzlikts 15 500 eiro naudas sods.

Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs atzīmējis, ka tiks pievērsta uzmanība jautājumam par sodu mēru korupcijas un valsts drošības lietās kopumā, savukārt konkrētus tiesas spriedumus var pārvērtēt tikai pārsūdzības kārtībā. Pārbaude nepieciešama tikai gadījumā, ja ir apstākļi, kas norāda uz iespējamu disciplinārpārkāpumu, teikts padomes paziņojumā, šobrīd šādi apstākļi nav konstatēti, taču ir bažas par sodu sistēmu kopumā valsti apdraudošos gadījumos.

Vienlaikus Tieslietu padomes izveidotā darba grupa veic analīzi par tiesu darbu lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai vai veselībai.

Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, reaģējot uz ziņu par Latvijas pilsoņa sodīšanu ar 15 500 eiro naudas sodu par nelikumīga intelektuāla un fiziska atbalsta sniegšanu Krievijai, tviterī ierakstīja, ka "pēdējā laika atsevišķi prokuratūras lēmumi raisa vairākus jautājumus".

Latvijas Televīzijā, komentējot šo paziņojumu, Rinkēvičs apliecināja, ka viņu neapmierina pārāk maigie sodi lietās par naida noziegumiem, un vairākos gadījumos tieši tādus sodus ir prasījusi piemērot prokuratūra, kura savukārt savus lēmumus skaidro kusli.

Valsts pirmā persona piebilda, ka nerunā tikai par vienu konkrēto gadījumu, bet arī par citām lietām, kas saistītas ar naida izpausmēm, vardarbību.

"Tātad, pirmkārt, man liekas neapmierinoši tas, ka prokuratūra neskaidro savus lēmumus līdz galam, otra lieta, man liekas neapmierinoši arī šie sodi. Es gribu izrunāties ar ģenerālprokuroru un saprast, kas tur ir par problēmu," sacīja Valsts prezidents.

Viņš norādīja, ka, ja problēma ir nesakārtotās likuma normās, tad tās vienmēr var uzlabot, turklāt arī pats ģenerālprokurors varot vērsties Saeimā ar likumdošanas iniciatīvām.

"Es šobrīd šajos jautājumos gribu dzirdēt skaidras atbildes. Mani pašlaik veids, kādā darbojas prokuratūra, ne pārāk apmierina. Šī ir tā pirmā reize, kad es esmu diezgan kritisks. Runāšu ar ģenerālprokuroru, gribu saprast, kas ir. Ja varu palīdzēt, palīdzēšu, bet arī prokuratūrai ir jāsaņemas," rezumēja prezidents.