Ārlietu ministrija: Zviedrija ir tuvākais NATO partneris

Zviedrija ir tuvākais NATO partneris, kas spēlē nozīmīgu lomu stabilitātes nodrošināšanā Baltijas jūras reģionā un Ziemeļu flangā, uzsvēra Ārlietu ministrijā.

Kā informēja ĀM preses sekretāre Diāna Eglīte, šonedēļ notikušais Viļņas samits bija nozīmīgs atskaites punkts 2022.gada NATO Madrides samitā pieņemto lēmumu ieviešanā, kur tika lemts arī par Zviedrijas uzaicināšanu pievienoties aliansei.

ĀM pauž cerību, ka Turcija parlamentā pēc iespējas ātrāk ratificēs Zviedrijas uzņemšanu NATO, lai Zviedrija kļūtu par NATO dalībvalsti iespējami drīzāk. Zviedrijas pievienošanās NATO ievērojami veicinās reģiona un visas alianses atturēšanas un aizsardzības spējas.

Tāpat ĀM pārstāve atzīmēja, ka reakcijā uz Krievijas agresiju NATO būtiski stiprina attiecības ar Ukrainu. Sabiedrotie skaidri apliecina, ka Ukrainas nākotne ir NATO. Tās ceļš uz Ukrainas dalību NATO top vienkāršots, atsakoties no rīcības plāna dalībai.

Pēc ĀM paustā, jau tagad Ukrainas bruņotie spēki ir būtiski audzējuši sadarbības spēju ar NATO, ir notikusi politiskā tuvināšanās un Ukrainā notiek nepieciešamās reformas. Un NATO atbalstīs tālāku Ukrainas progresu.

Tāpat NATO un Ukrainas dialogs tiek pacelts augstākajā iespējamā formā. Ir izveidota NATO-Ukrainas Padome, kur sabiedrotie un Ukraina būs līdzvērtīgi partneri. Tā ietver ne vien cieša politiskā dialoga iespējas, bet arī kopīgas konsultācijas un kopīgu lēmumu pieņemšanu par drošības jautājumiem un reaģēšanu uz krīzēm. Jau Viļņas samitā notika pirmā sanāksme ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dalību.

ĀM skaidro, lai gan NATO-Ukrainas Padomes izveide nenozīmē automātisku Ukrainas iestāšanos NATO, tā ir nozīmīgs signāls NATO un Ukrainas ciešai sadarbībai un Ukrainas eiroatlantiskajai perspektīvai.

Lai atbalstītu Ukrainu tagad, vidējā un ilgtermiņā, sabiedrotie ir vienojušies tālāk attīstīt Vispārējo atbalsta paketi Ukrainai. Jau patlaban tās budžets pārsniedz 500 miljonus eiro. Tās uzdevums būs sniegt Ukrainai ne-letālu atbalstu Ukrainai aizsardzības plānošanā, komandvadības pilnveidošanā un vispārējās sadarbības spējas veicināšanā. Tai skaitā padarot to par ilgtermiņa projektu.

ĀM uzsver, ka Latvijas kopējās iemaksas Vispārējā atbalsta paketē sasniedz 3,3 miljonus eiro. Jau pirms Viļņas samita Latvija veica iemaksu 2 miljoni eiro apmērā. Līdzīgas iemaksas paredzam arī nākamajos gados, Latvijai esot pirmajai valstij, kas nostiprina iemaksas vairāku gadu perspektīvā.

Paralēli sabiedrotie un partneri turpinās Ukrainas apgādi ar ieročiem gan nacionāli, gan koordinējoties tā dēvētajā Ramšteinas formāta. Jau samita laikā virkne sabiedroto paziņoja par papildus ievērojamām militārā atbalsta paketēm Ukrainai un Ukrainas pilotu apmācībām uz F-16 iznīcinātājiem.

ĀM arīdzan norāda, ka gada laikā visu sabiedroto aizsardzības budžeti ir pieauguši. Sabiedrotie ir vienoti par nepieciešamību turpināt kāpināt ieguldījumus aizsardzībā, 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) redzot jau kā bāzi, nevis mērķi, un vismaz 20% no tā atvēlot investīcijām aizsardzības iekārtās, tehnoloģijās un ekipējumā. Tiek uzsvērta aizsardzības industrijas attīstības loma. NATO un sabiedrotie saglabās vietu aizsardzības tehnoloģiju avangardā.

Latvija 2023.gadā aizsardzībai tērē 2,25% no IKP, līdz 2027.gadam izdevumus plānots palielināt līdz 3%. Tiek veikti apjomīgi ieguldījumi aizsardzības spējās, tostarp, pretgaisa un krasta aizsardzībā, pauž ĀM.

LETA jau rakstīja, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans 10.jūlijā Viļņā pirms samita tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu, piekrita Zviedrijas uzņemšanai aliansē un solīja, ka Ankara to ratificēs.

Turcija vairāk nekā gadu pretojās Zviedrijas uzņemšanai aliansē, pārmetot Stokholmai patvēruma došanu personām, ko Ankara uzskata par teroristiem, īpaši kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas strādnieku partija" (PKK) kaujiniekiem.

Turcija un Ungārija ir vienīgās NATO dalībvalstis, kas vēl nav ratificējušas Zviedrijas uzņemšanu, lai gan tā pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju jau pērn pēc tam, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Somija, kuras uzņemšanai arī pretojās Turcija, kļuva par alianses dalībvalsti aprīlī.

Ungārija solidarizējas ar Turciju un, spriežot pēc Ungārijas amatpersonu teiktā, Budapešta nevilcināsies ratificēt Zviedrijas uzņemšanu, kad to būs izdarījusi Ankara.

Erdogans paziņoja, ka Turcija nevarēs ratificēt Zviedrijas uzņemšanu NATO vismaz līdz oktobrim, jo parlamentam ir brīvdienas.