Dziesmu svētku ietvaros informē diasporas latviešus par iespējām remigrēt

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki vieno latviešus no visas pasaules. Latvijas galvaspilsētā Rīgā no četriem kontinentiem ir ieradies liels skaits latviešu kopienu pārstāvju, lai piedalītos svētkos kā dalībnieki vai apmeklētu plašās svētku programmas pasākumus, norāda Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pārstāve Zane Kaķe.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions (VPR) realizē funkciju Diasporas likuma normu īstenošana – Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators. Projekta ietvaros tika uzrunāti diasporas latvieši, kas piedalās vai apmeklē Dziesmu un deju svētkus par iespējām atgriezties dzīvot Latvijā.

Kaķe skaidro, ka šis laiks ir aktīvas darbības pilns arī pieciem reģionālajiem remigrācijas koordinatoriem, tai skaitā VPR koordinatorei remigrācijas jautājumos Ingai Madžulei.

DAŽĀDOS PASĀKUMOS MADŽULEI IR IESPĒJA STĀSTĪT ĀRVALSTĪS DZĪVOJOŠIEM LATVIEŠIEM PAR ATGRIEŠANĀS IESPĒJĀM LATVIJĀ.

Tajos pulcējas gan tie, kuri pirms neilga laika ir aizbraukuši uz ārzemēm, gan tie, kuri jau trijās paaudzēs dzīvo ārpus Latvijas.

ĪSI PIRMS SVĒTKU NEDĒĻAS, 30.JŪNIJĀ, CĒSĪS VIESOJĀS DEJU SVĒTKU DALĪBNIEKI – VAIRĀK NEKĀ DIVDESMIT PĀRSTĀVJI NO KOLEKTĪVA STABURAGS BRAZĪLIJĀ.

Ciemošanās laikā pilsētā viņi apmeklēja Pasaules latviešu mākslas centru. Madžule tur tikās ar ciemiņiem, lai pastāstītu par atbalsta iespējām remigrantiem, atgriežoties uz dzīvi Latvijā, Vidzemē, kā arī iepazīstināja ar aktuālajām remigrācijas tendencēm reģionā.

Pirmdien, 3. jūlijā vēsturiskā Dziesmu svētku norises vietā Esplanādē Rīgas centrā ikviens Dziesmu un Deju svētku dalībnieks un interesents varēja apmeklēt latviešu vēsturisko zemju telti, lai uzzinātu vairāk par tūrisma iespējām Vidzemē.

VPR KOORDINATORE INFORMĒJA INTERESENTUS PAR ATBALSTA ATBALSTA IESPĒJĀM, INFORMĀCIJU, KO VAR SAŅEMT, PĀRCEĻOTIES UZ DZĪVI LATVIJĀ UN VIDZEMĒ.

Remigrācijas koordinatori Vidzemē varēja sastapt arī Pasaules latviešu saieta nama sarīkojumā, kas notika Ķīpsalā. Koncertā un tam sekojošajās norisēs piedalījās kupls skaits diasporas pašdarbnieku. Pasākums bija plaši apmeklēts. Madžule stāstīja par remigrācijas koordinatora sniegto palīdzību, atgriežoties Vidzemē.

Savukārt trešdien, 5.jūlijā Rīgā norisinājās gadskārtējais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums 2023. Šī gada foruma dalībnieki diskusiju formātā pievērsās Latvijas ekonomikas attīstībai svarīgām nozarēm, tai skaitā biomedicīnai, medicīnas tehnoloģijām, farmācijai, zaļajām tehnoloģijām, viedajai enerģētikai, transportam un mobilitātei un citām. Bet viens no paneļdiskusijas #2 blokiem bija veltīts tēmai – kā Latvijas pašvaldībās strādā pie ārvalstu investīciju piesaistes, kas var sekmēt arī remigrāciju uz Latviju.

Diskusijā piedalījās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Dr. Inta Mieriņa, Liepājas valsts pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš , Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.

DISKUSIJAS DALĪBNIEKI STĀSTĪJA PAR REĢIONOS ESOŠAJĀM IESPĒJĀM UZŅĒMĒJDARBĪBĀ UN ATBALSTA PASĀKUMIEM.

Madžule stāsta, ka pasākumos bija iespēja satikti diasporas latviešus no visas pasaules. Viņa skaidro, ka remigrantu intereses bija dažādas, vieni tikai sasveicinājās un aprunājas par ceļošanu Vidzemē, radu apciemošanu, taču daļa vēlējās noskaidrot vairāķ par iespējām atgriezties.

“Spilgti atmiņā ir palikusi kāda sieviete, kura nevarēja valdīt asaras. Viņa ir ļoti noilgojusies pēc mājām. Jau gandrīz 10 gadus tā dzīvo Kanādā, bet katru reizi, atbraucot uz Latviju, domā par atgriešanos. Šogad viņa kopā ar ģimeni ir pieņēmusi izšķirošo lēmumu, tāpēc meklēja palīdzību. Mēģināju mierīgi aprunāties, atbildēt uz visiem jautājumiem,” stāsta Madžule.

Viņasprāt, Latvijā atgriezīsies vien neliela daļa – tās nebūs masveida remigrantu atgriešanās. Madžule norāda, ka līdzīgi, kā iepriekš tie būs cilvēki, kas pieder īpašumi, kas ir jāapsaimnieko, kuriem ir vecāki un ģimene, kurai nepieciešams atbalsts, jo ir pienācis pensionēšanās vecums. “Tie ir arī tie, kuru bērniem jāuzsāk bērnudārza vai skolas gaitas. Viņu vidū arī cilvēki, kuri vēlas uzsākt savu biznesu,” spriež Madžule.