Sprindžuks: Zaļais publiskais iepirkums pavērs iespējas vietējiem ražotājiem

Zaļā publiskā iepirkuma grozījumi paver plašākas iespējas vietējiem Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotājiem iegūt pašvaldību un valsts iestāžu pasūtījumus, pauda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Šodien Ministru kabinets pieņēmis grozījumus zaļā publiskā iepirkuma prasībās un to piemērošanas kārtībā. Grozījumos aktualizēti un vienkāršoti zaļā publiskā iepirkuma kritēriji vairākās preču un pakalpojumu grupās - pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli, būvniecība, transports, ceļu projektēšana, uzturēšana un būvniecība.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs norāda, ka ieguvēji būs bērndārznieki, skolēni, slimnīcu un pansionātu klienti, kā arī visi citi, kuri izmanto publiskā sektora pārtikas piegādes un ēdināšanas pakalpojumus, tādējādi saņems kvalitatīvāku pārtiku, kas audzēta vai ražota tuvāk patēriņa vietai. Pēc Sprindžuka vārdiem, pārvadājot pārtikas produktus īsāku ceļu "no lauka līdz galdam", tiks būtiski mazināta ietekme uz vidi.

"Latvijas pašvaldībām un valsts iestādēm ir jāiemācās organizēt iepirkumus tā, lai arī vietējie mēbeļu ražotāji un citi kokapstrādes nozares uzņēmumi iegūtu tirgus priekšrocības, pretēji iepriekš dominējošam lētākās cenas principam," uzsver Sprindžuks.

Tāpat ministrs norāda, ka Latvijā publiskais iepirkums veido 17% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un ar tā palīdzību varot sniegt būtisku dzīves uzlabojumu, ko izjutīs visa sabiedrība. Sprindžuks paredz, ka būvniecības, ceļu būves, iekštelpu un ielu apgaismojuma jomās veiktie zaļā publiskā iepirkuma grozījumi sniegs pozitīvu ilgtermiņa ekonomisko efektu un netiešu labumu visai sabiedrībai, uzlabojot kalpošanas ilguma un energoefektivitātes rādītājus izbūvētajai infrastruktūrai, kā arī samazinot piesārņojošas emisijas būvniecības laikā.

Grozītie zaļā publiskā iepirkuma noteikumi stāsies spēkā 2023.gada 1.augustā, taču, lai nodrošinātu iesaistītajām pusēm iespēju pielāgoties jaunajam regulējumam, noteikumos paredzēta atliktā spēkā stāšanās būvniecības iepirkumiem no 2024.gada 1.janvāra un Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības investīciju projektiem no 2024.gada 1.maija.