Mazumtirdzniecība Latvijā nav augusi kopš pērnā gada sākuma

Kopš šī gada sākuma inflācija Latvijā ir sarukusi no vairāk nekā 20% līdz 12,1% šobrīd, tomēr ekonomikā straujā cenu kāpuma ietekme joprojām ir jūtama un mazumtirdzniecība Latvijā nav augusi kopš pērnā gada sākuma. Kā liecina Centrālas statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada maijā mazumtirdzniecības fiziskais apgrozījums, neskaitot inflāciju, Latvijā samazinājās par 1% salīdzinājumā ar pērno gadu.

Šis ir jau trešais mēnesis pēc kārtas, kad tirdzniecības apjomi Latvijā ir zemāki nekā iepriekšējā gadā un, neskatoties uz inflācijas mazināšanos, gan patērētāju, gan tirgotāju noskaņojums pagaidām ir piesardzīgs, un strauji uzlabojumi tuvākajos mēnešos, visticamāk, nav gaidāmi.

Lai arī fiziskie pārdošanas apjomi neaug, tomēr eiro izteiksmē mazumtirdzniecība apgrozījums kopš pērnā gada sākuma ir pieaudzis par vairāk nekā 15%, un maijā mazumtirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija par 2,2% augstāks nekā pirms gada. Faktiski tirdzniecībā maksājam vairāk, bet nopērkam tik pat vai mazāk kā iepriekš. Vienlaikus straujais cenu kāpums nav vienīgais iemesls kādēļ tirdzniecībā ir iestājusies zināma stagnācija.

Ir pagājis jau vairāk kā gads kopš Covid-19 pandēmija ir beigusies, un ir atcelti dažādie ierobežojumi, taču pakalpojumu nozarēs atkopošanās joprojām turpinās, un šogad tūrisms, izklaide, kā arī citas pakalpojumu nozares aug daudz straujāk kā ekonomika kopumā. Tādēļ pieprasījums pēc precēm ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un citur pasaulē ir vājš, un rūpniecība šobrīd ir pat nokļuvusi recesijā.

Piemēram, maijā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecība Latvijā samazinājās par gandrīz 9%, mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība saruka par vairāk nekā 2%, savukārt atpūtas preču tirdzniecība bija par 6,5% zemāka nekā pirms gada. Tāpat maijā par 6,2% samazinājās pārtika preču tirdzniecība. Daļēji tas noteikti ir saistīts ar atkopšanos ēdināšanas nozarē, tomēr tas pilnībā neizskaidro visu pārtikas tirdzniecības kritumu un tas šķiet nedaudz pārspīlēts.

Dēļ augstās inflācijas Latvijas iedzīvotāji ir būtiski mainījuši savu uzvedību un veikalos izvēlas lētākus zīmolus vai preces, tādēļ tēriņi pārtikai nav auguši tik pat lielā mērā kā pārtikas cenas. Statistikā šādas straujas izmaiņās patērētāju uzvedībā ir grūti uztvert un ekonomikas ciparos tas atspoguļojas kā pārtikas tirdzniecības kritums. Līdzīga situācija šobrīd ir arī daudzās citās valstīs.

Tuvākajos mēnešos Latvijas tirdzniecībā būtiskas izmaiņas, visticamāk, nav gaidāmas. Patērētāju un tirgotāju noskaņojums ir piesardzīgs, ekonomikas izaugsme šobrīd ir apstājusies un atsevišķas ekonomikas nozares atrodas recesijā.

Tomēr lielām bažām nav pamata. Bezdarbs Latvijā ir zemāks nekā pirms pandēmijas sākuma, un darba algas turpina augt, savukārt inflācija Latvijā līdz vasaras beigām varētu noslīdēt jau līdz 5% un siltumenerģijas cenas nākamajā apkures sezonā būs zemākas nekā šajā, pat bez valsts atbalsta. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspēja sāks atkal uzlaboties, un gada nogalē tirdzniecība varētu atgriezties pie pozitīvas izaugsmes.