Patlaban neesot novērojama pastiprināta vīzu pieteicēju interese no Krievijas

Patlaban nav novērojama pastiprināta vīzu pieteicēju interese no Krievijas, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.

ĀM preses sekretāre skaidroja, ka patlaban Krievijas pilsoņu ieceļošana Latvijā, šķērsojot tās ārējo robežu, ir ierobežota saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu.

"ĀM savas kompetences ietvaros seko situācijas attīstībai un nepieciešamības gadījumā sniegs rekomendācijas tālākai rīcībai," uzsvēra Eglīte.

Jau vēstīts, ka, turpinoties Krievijas militārajai agresijai Ukrainā, kas joprojām rada apdraudējumu arī Latvijas iekšējai drošībai, Ministru kabinets 27.jūnijā lēma pagarināt ierobežojumu termiņu Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā līdz 2024.gada 4.martam.

Kā aģentūru LETA informēja ĀM, līdzšinējie ieceļošanas ierobežojumi Krievijas pilsoņiem paliek nemainīgi. Ieceļot Latvijā, šķērsojot tās ārējo robežu, varēs Krievijas pilsoņi, kuriem ir Latvijas, Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts vai Šveices uzturēšanās atļauja, Šengenas līguma dalībvalsts ilgtermiņa vīza vai kuriem ir Šengenas līguma dalībvalsts īstermiņa vīza un kuri ir Latvijas, ES, EEZ valsts vai Šveices valstspiederīgo ģimenes locekļi, personas, kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem, transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieki un citos gadījumos.

Ieceļošanas ierobežojumi joprojām attieksies uz Krievijas pilsoņiem, kuri vēlas šķērsot ES ārējo robežu tūrisma un izklaides nolūkos.

2022.gada septembrī Baltijas valstis un Polija panāca vienošanos par kopīgu reģionālo risinājumu, lai ierobežotu Krievijas pilsoņu plūsmu un novērstu drošības riskus. Tādējādi 2022.gada 9.septembrī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu par Krievijas pilsoņu ieceļošanu Latvijā, kura darbība tika noteikta no 2022.gada 19.septembra līdz 2023.gada 30.jūnijam.

Lai nerastos situācija, kad Krievijas pilsoņi var brīvi pārvietoties ES teritorijā un radīt apdraudējumu Latvijas iekšējā drošībai, šķērsojot Latvijas ārējo robežu, ĀM izstrādāja grozījumu minētajā rīkojumā, kas paredz rīkojuma termiņa pagarināšanu līdz 2024.gada 4.martam.

LETA jau rakstīja, ka algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Prigožins piektdienas, 23.jūnija, vakarā paziņoja, ka "Vagner" algotņi no Ukrainas iegājuši Krievijā un dodas uz Maskavu nolūkā gāzt Krievijas militāro vadību. Algotņi pārņēma savā kontrolē Rostovu pie Donas un ceļā uz Maskavu grupējuma kolonnas sasniedza Voroņežas un Ļipeckas apgabalus, savukārt Maskavā tika veikti pasākumi pilsētas aizsardzībai.

Jau sestdienas, 24.jūlija, vakarā Prigožins paziņoja, ka vagnerieši pārtrauc virzīties uz Maskavu un dodas atpakaļ. Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā uzrunā 24.jūlijā apsūdzēja Prigožinu valsts nodevībā un apsolīja sodīt vainīgos, bet pēc tam piekrita amnestijas līgumam, saskaņā ar kuru "Vagner" priekšnieks izvairīšoties no kriminālvajāšanas un pārcelsies uz Baltkrieviju.