Pēc Kariņa domām, Latvija spēj uzraudzīt austrumu robežu - pat ja nav žoga

Žoga neesamība kādā posmā nemazina Latvijas spēju uzraudzīt austrumu robežu, šodien pēc koalīcijas sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers atzīmēja, ka iepriekš bijuši dažādi izaicinājumi valsts austrumu robežas izbūvē, bet tie esot pārvarēti un darbi iet uz priekšu.

Vienlaikus Kariņš norādīja, ka ir dažādi risinājumi, tai skaitā tehnoloģiski, kas palīdz pārredzēt visu robežu, kā arī aizvien uzlabojas infrastruktūra, kas atvieglo robežsargu darbu.

Pēc nedēļas nogalē notikušā militārā apvērsuma mēģinājuma Krievijā, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norādīja, ka, neskatoties uz to, kas notiks, Latvijas mājasdarbs ir austrumu robežas stiprināšana, kur žogs ir tikai viens no elementiem.

Jau vēstīts, ka kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 kilometru garumā. Žoga izbūves pirmā kārta 85,9 kilometru garumā tiks pabeigta līdz 2023.gada agram rudenim, bet otrā kārta 63,9 kilometru garumā garumā un trešā kārta apmēram 16,7 kilometru garumā - līdz 2024.gada beigām. Pirmo divu robežas infrastruktūras izbūves kārtu kopējās būvniecības izmaksas ir 102,7 miljoni eiro. Trešās kārtas ietvaros izbūvējamo sešu sakaru torņu ar pievedceļiem budžets (projektēšana, autoruzraudzība, būvdarbi) plānots apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā. Tos ir plānots segt ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu.