Tomēr maz cerību uz deputāta vietu skaita palielināšanu nākamajā EP sasaukumā

Nesen Eiropas Parlamenta (EP) atbalstīto ieceri palielināt deputātu vietu skaitu Eiropadomē, visticamāk, noraidīs, jo starp dalībvalstīm šajā jautājumā pastāv lielas domstarpības.

Kā ziņots, EP ierosinājis piešķirt divas papildvietas Spānijai un Nīderlandei, bet pa vienai - Austrijai, Dānijai, Somijai, Slovākijai, Īrijai, Slovēnijai, un Latvijai, lai tādējādi nodrošinātu ES līgumos noteikto pakāpeniskās proporcionalitātes principu pareizu piemērošanu.

Tomēr vietu sadalījums EP izrādījies "ļoti delikāts jautājums" dalībvalstu atšķirīgo viedokļu dēļ, atzinusi kāda ES amatpersona.

Kamēr Francija un Beļģija pieprasa attiecīgi četras un divas papildu vietas, kas EP priekšlikumā nav paredzēts, Nīderlande un Vācija vispār iebilst pret deputātu skaita palielināšanu un tā vietā ierosina vai nu pārdalīt esošās vietas, vai to skaitu samazināt, lai saglabātu pakāpeniskās proporcionalitātes principu, stāsta ES diplomāti.

Vācija, kas nesen pati par 106 vietām samazināja Bundestāgu, ir īpaši ieinteresēta saglabāt "status quo", jo tai EP jau tagad ir maksimāli iespējamais vietu skaits.

Ņemot vērā šīs atšķirīgās nostājas un paturot prātā, ka EP reformēšanai nepieciešama vienprātība, šķiet, ka Eiropadomei būs grūti sasniegt sākotnējo mērķi - vienoties par kopēju nostāju pirms vasaras atvaļinājuma, lai dalībvalstīm būtu pietiekami daudz laika sagatavoties EP vēlēšanām, kas paredzētas nākamajā gadā no 6. līdz 9. jūnijam.

Sakarā ar lietas steidzamību Eiropadome centīsies panākt vienošanos, izmantojot rakstisko procedūru, nevis parastās klātienes sanāksmes.

Ņemot vērā atšķirīgos viedokļus un nepieciešamību nodrošināt vienprātību, lai panāktu vienošanos, visticamākais scenārijs ir tas, ko viens no ES diplomātiem nosaucis par "noklusējuma režīmu".

Ja vienošanās netiks panākta, kā tas notika saistībā ar ES vēlēšanu datumu, vietu skaits Parlamentā paliks līdzšinējais - 705.

Cits apspriestais scenārijs, kas paredz saglabāt 705 vietas, bet pārdalīt katrai valstij piederošo vietu skaitu, lai pareizi piemērotu degresīvās proporcionalitātes principu, arī šķiet diezgan mazticams, jo tas radītu uzvarētājus un zaudētājus, kas apgrūtinātu vienprātības panākšanu.

Taču vismazāk ticamais variants ir vai nu samazināt, vai palielināt EP vietu skaitu.

No vienas puses, vietu skaita samazināšana nozīmētu, ka dažu valstu pārstāvniecība saruktu, ko tām būtu grūti pieņemt.

No otras puses, vietu skaita palielināšana ļautu arī citām valstīm pieprasīt vairāk pārstāvju, kā to jau tagad dara Francija un Beļģija, kas savukārt radītu eiroskeptiski noskaņoto valdību iebildumus.