lv
C1NKE5VtzC5zP2MDC3QZATIT2hSFFaFsWFPQA53y
1917764

Mašīnlasāmus rēķinus Latvijā saņem vien 17,2% uzņēmumu

Mašīnlasāmus rēķinus Latvijā saņem vien 17,2% uzņēmumu

Elektronisku dokumentu aprite Latvijas uzņēmumos pamazām pieņemas spēkā, taču joprojām vēl ir diezgan reti sastopama. Rēķinus un pavadzīmes mašīnlasāmā formātā, ko datorprogramma spēj apstrādāt bez cilvēka palīdzības, mēdz saņemt vien 17,2% uzņēmumu, noskaidrots biznesa vadības sistēmas «Jumis» izstrādātāju «Jumis Pro» veiktā aptaujā.

Neraugoties uz to, ka e-rēķinu risinājumi Latvijā pieejami jau vairākus gadus, uzņēmumi uz digitālu dokumentu apriti pāriet palēnām. Rēķinu un pavadzīmju nosūtīšanai joprojām tiek izmantoti digitāli risinājumi kā datorā sagatavoti dokumenti PDF, XLS, DOC vai JPG formātā, un nekur nav pazuduši arī uz papīra izdrukāti un aploksnē atsūtīti vai personīgi atvesti dokumenti.

90,9% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem atzinuši, ka rēķini pie viņiem mēdz nonākt digitālā veidā, kamēr 89% regulāri pienāk arī papīra loksnes. E-rēķinus saņēmuši un spējuši apstrādāt vien 17,2% respondentu. Vēl blāvāka situācija ir ar elektroniskiem čekiem. Tos saņem vien 9,6% uzņēmumu.

«Ieradumiem ir ļoti liels spēks un tie mainās lēni, pat ja pieturēšanās pie novecojušām metodēm kļuvusi apgrūtinoša. Rēķinu vai pavadzīmju sagatavošana un izdrukāšana uz papīra loksnes ne vien ir laikietilpīgāka, bet arī palēnina naudas apriti. Ja e-rēķins klienta grāmatvedības sistēmā nonāk dažu sekunžu laikā un nekavējoties var tikt nodots apmaksai, tad papīra dokumentu ceļš līdz maksātājam var ilgt vairākas dienas, turklāt tā dati vēl manuāli jāievada grāmatvedības sistēmā. E-rēķinu aprite noteikti ir tā jomā, kuru vērts izveidot katram uz izaugsmi vērstam uzņēmumam, lai paātrinātu naudas plūsmu un atvieglotu darbu grāmatvežiem,» uzsver «Jumis Pro» vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Interesanti, ka mūsdienās elektroniskie rēķini tiek sūtīti ne vien e-pastā, bet arī caur citiem saziņas kanāliem. Puse respondentu atklāj, ka ik pa laikam saņem rēķinus WhatsApp lietotnē.

Aptauja tika veikta 2023. gada maijā un tajā piedalījās 209 Latvijas uzņēmumi.

Keris: Papildus 140 miljoni eiro pasargās veselības aprūpi no sabrukuma

Valdības vienošanās veselības nozarei piešķirt papildus 140 miljonus eiro pasargās valsts veselības aprūpi no sabrukuma, uzsver Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.

Kā informēja LVSADA pā...

Latvijas Banka paaugstinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam (+INFOGRAFIKA)

Latvijas Banka palielinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 0,5% līdz 1,2%, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi 2024.gadam no ma...

Snorkelēšana - ko svarīgi zināt?

Vasara ir laiks, kad var baudīt daudz un dažādus sporta veidus brīvā dabā, kas var atnest virkni ar patīkamām emocijām, kas paliks atmiņā līdz pat nākamajai vasarai. Kādam no Jums iespējams patīk mierīgāki sporta veidi, kādam citam kaut kas ekstrēmāks,...



Komentāri