Lai īstenotu investīcijas, PVN varētu tikt segts no valsts budžeta līdzekļiem

Plāno investīciju īstenošanai nepieciešamo pievienotās vērtības nodokli segt no valsts budžeta līdzekļiem līdz 689 512 eiro, paredz šodien Ministru kabinetā (MK) konceptuāli atbalstītais informatīvais ziņojums.

Kā norāda Ekonomikas ministrijā (EM), Ministru kabineta informatīvais ziņojums izstrādāts saskaņā ar likumu par budžetu un finanšu vadību, lai noteiktu efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu vadības principiem atbilstošu Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virzienu īstenošanas un uzraudzības kārtību.

Tāpat arī informatīvais ziņojums nosaka investīcijas mērķi, sasniedzamos atskaites punktus un uzraudzības rādītājus, pieejamo finansējumu, finansējuma saņēmēja un inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī projekta īstenošanas nosacījumus un uzraudzības kārtību.

Finansējumu PVN segšanai paredz pārdalīt no budžeta resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".

Inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa ziņojuma mērķis ir sekmēt komersantu starptautiskās konkurētspējas, pelnītspējas un produktivitātes palielināšanu, veicot atveseļošanas fonda ietvaros plānotās inovācijas pārvaldības reformu caur augstāku produktu un ieņēmumu zināšanu ietilpību un palielinātu produktu un tehnoloģiju eksportu.

Lai sasniegtu pārvaldības mērķi, paredzēts stimulēt ieguldījumu palielināšanu pētniecības un attīstības un inovācijas privātajā sektorā un atbilstošas zināšanu bāzes veidošanos, sekmēt jaunu, zināšanu ietilpīgāku produktu ieviešanu tirgū un ražošanā, kā arī veicināt pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību jaunu zināšanu ietilpīgu produktu un tehnoloģiju attīstībā.

Tāpat paredzēts sekmēt veselīgu ekosistēmu veidošanos, kuru ietvaros palielinās komersantu sadarbība zināšanu ietilpīgās aktivitātēs, kā arī koordinēt visus citus stratēģiju atbalstošos pasākumus.

Līdz ar investīcijas ieviešanu paredzēts pilnveidot inovāciju sistēmas pārvaldības modeli, kura ietvaros, tiek sekmēta inovācijas sekmējošu ekosistēmu veidošanās, tostarp, vecinot zināšanu pārnesi starp pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, nevalstiskā sektora pārstāvjiem un kompetences centriem un privāto sektoru jeb trīskāršās spirāles principa īstenošanu.

Kā norāda EM, inovāciju politikas prioritātes un inovāciju pārvaldības modeļa maiņa ir nostiprināta Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021. - 2027.gadam un informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu". Inovāciju kapacitātes paaugstināšana ir viens no Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu galvenajiem rīcības virzieniem un priekšnosacījums, lai stimulētu tālāku ekonomikas izaugsmi un palielinātu eksporta īpatsvaru.

Inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa darbības ietver sevī divus galvenos virzienus, tostarp koordināciju, lai veicinātu inovāciju sekmējošas uzņēmējdarbības vides un normatīvo aktu ietvara pilnveidošanu, kā arī izcilības veicināšanu uzņēmējdarbībā.

Investīcijas īstenošanai pieejamais attiecināmais kopējais finansējums ir 6,277 miljonu eiro, kas ietver atveseļošanas fonda finansējumu projektu īstenošanai 5,588 miljonu eiro apmērā un valsts budžeta finansējumu ne vairāk kā 689 512 eiro apmērā, kas ir paredzēts PVN maksājumu segšanai.

Informatīvajā ziņojumā teikts, ka atveseļošanas fonda finansējumu plānots sadalīt 2,327 miljonu eiro apmērā EM, 3,261 miljons eiro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA).