Koalīcijas politiķi sola neatbalstīt opozīcijas pieprasīto Kariņa demisiju

Koalīcijas politiķi sola neatbalstīt opozīcijas pieprasīto Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) atbrīvošanu no amata un līdz ar to visas valdības demisiju.

Ceturtdien plkst.15 paredzēta Saeimas ārkārtas sēde, kurā vērtēs opozīcijas partiju "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un "Stabilitātei" iesniegto lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu premjeram Kariņam.

Vaicāts par šo ierosinājumu, Kariņš pēc koalīcijas partiju tikšanās pirmdien atzīmēja, ka opozīcijas prasījumā neesot nekāda pamatojuma un ka šāda lēmumprojekta virzība vērtējama kā tipisks opozīcijas darbs, ko "Jaunā vienotība" neatbalstīs.

Premjers atzīmēja, ka pašreizējā valdība spēj strādāt, reizē Kariņš koalīcijas darbā vēlas piesaistīt arī daļu opozīcijas - "Progresīvos" un Zaļo un zemnieku savienību -, lai uzlabotu valdības veiktspēju.

"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars apliecināja, ka arī AS neatbalstīs šo pieteikumu. Viņš atsaucās uz Nacionālās apvienības (NA) politiķa pausto, ka "zeme sāks griezties otrādi", ja opozīcija neizmantotu "saspīlējuma brīžus" šādu priekšlikumu iesniegšanai.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) uzsvēra, ka arī viņas pārstāvētais politiskais spēks neatbalstīs Kariņa demisijas pieprasījumu, jo šī koalīcija var, spēj un vēlas strādāt kopā. Viņas ieskatā opozīcijas priekšlikumi ir ikdienas prakse, bet turpinās aktīvs koalīcijas darbs.

Atbildot uz jautājumu, vai varētu būt gaidāms kāds pārsteigums ceturtdienas balsojumā, Kariņš atzīmēja, ka visu trīs koalīcijas partneru noraidošā attieksme pret pieprasījumu ir zināma, tāpēc grūti paredzēt kādu pārsteigumu.

Kā ziņots, LPV un "Stabilitātei" demisijas pieprasījumu iesniegušas, "pamatojoties uz to, ka Kariņa vadītās valdības plāni transformēt ekonomiku un apturēt valsts labklājības lejupslīdi ir cietuši neveiksmi, bet viņa vēlme pēc Valsts prezidenta vēlēšanām paplašināt koalīciju faktiski ir paralizējuši valdības darbu".