Pārliecinošs vairākums latviešu atzīst cilvēka ietekmi uz klimata pārmaiņām

Vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cilvēka darbība ir ietekmējusi klimata pārmaiņas, bet krietni mazāk ir tādu, kuri uzskata par pienākumu rīkoties klimata pārmaiņu ierobežošanā, secināts "Zaļais barometrs" aptaujā.

Kā informēja Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa, Latvijas vides organizāciju iniciatīvas "Zaļais barometrs" šī gada maijā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot viedokli par klimata pārmaiņām, rāda, ka vairākums jeb 85% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem uzskata, ka cilvēka darbība kopumā ir ietekmējusi pašlaik notiekošās klimata pārmaiņas pasaulē. 37% uzskata, ka cilvēka darbība to ir ietekmējusi lielā mērā, 33% - zināmā mērā, 15% iedzīvotāju ir norādījuši, ka cilvēka darbība pašlaik notiekošās klimata pārmaiņas pasaulē kopumā ietekmējusi nelielā mērā, bet 6% - ka nemaz. Teju desmitajai daļai jeb 9% iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Tam, ka cilvēka darbība ir ietekmējusi pašlaik notiekošās klimata pārmaiņas pasaulē kopumā, salīdzinoši biežāk piekrīt sievietes, gados jaunāki iedzīvotāji (18-34 gadi) un skolēni, studenti. Savukārt salīdzinoši biežāk nepiekrīt vīrieši, iedzīvotāji 45-54 gadu vecuma grupā un pašnodarbinātie.

Latvijas Dabas fonda pārstāve Baiba Vitajevska-Baltvilka, komentējot aptaujas rezultātus, atzīst, ka pirmajā brīdī tas, ka lielākā daļa iedzīvotāju (85%) piekrīt apgalvojumam, ka klimata pārmaiņas ir ietekmējis cilvēks, var šķist pozitīvi. Taču, analizējot dziļāk atbilžu izvērsumu, var iezīmēties cita aina. Droši var apgalvot, ka pārliecinātu klimatskeptiķu Latvijā nav daudz - tikai 6% piekrīt apgalvojumam, ka cilvēks nekādi nav ietekmējis klimatu. Taču jau trīs reizes vairāk (15%) ir tādu, kuri uzskata, ka ietekme ir minimāla. Ja iedzīvotājs uzskata, ka cilvēka ietekme uz klimatu ir niecīga, tad kāpēc atbalstīt klimata mazināšanas politiku. Tātad pārliecināti klimatskeptiķi kopā ar šiem mērenajiem skeptiķiem veido jau 20% no Latvijas iedzīvotājiem.

Turklāt daļa no 9% iedzīvotājiem, kuri savu viedokli nav noformulējuši, potenciāli var pieslieties kādai no šīm grupām. Tas var jau veidot vienu ceturtdaļu Latvijas iedzīvotāju, kuri potenciāli var nostāties pret jebkādu klimata pārmaiņu mazināšanas politiku, pieļauj Vitajevska-Baltvilka.

Iedzīvotāju uzskati par savu pienākumu piedalīties klimata pārmaiņu ierobežošanās dalās. 44% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem būtu pienākums piedalīties klimata pārmaiņu ierobežošanā, piemēram, atsakoties no fosilā kurināmā, pārejot uz elektroauto.

Savukārt 39% iedzīvotāju tā neuzskata, proti, 22% - drīzāk nē; 17% - noteikti nē. 17% iedzīvotāju, kas vērtējams kā salīdzinoši liels skaits, nav konkrēta viedokļa. To, ka Latvijas iedzīvotājiem būtu pienākums piedalīties klimata pārmaiņu ierobežošanā salīdzinoši biežāk ir norādījušas sievietes, gados jaunāki jeb 18-34 gadus veci iedzīvotāji, latvieši, iedzīvotāji, kuri ģimenē sarunājas latviešu valodā un skolēni, studenti, iedzīvotāji ar salīdzinoši augstākiem personīgajiem ienākumiem. Savukārt retāk nekā sabiedrība kopumā šim apgalvojumam piekrīt vīrieši, iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 65 gadiem un cittautieši.

Biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga uzsver, ka lai arī aptauja parāda, ka ne visi Latvijas iedzīvotāji izjūt atbildību par klimata pārmaiņām un ir gatavi iesaistīties to mazināšanā, ir prieks redzēt, ka sabiedrības izpratne par klimata pārmaiņām un cilvēka lomu tajās ar katru gadu pieaug.

Tieši jaunieši un sievietes ir tie, kas visspēcīgāk izjūt šo nepieciešamību pēc pārmaiņām. Arī citi "Zaļās brīvības" veiktie pētījumi parāda, ka cilvēki ir gatavi mainīties - it sevišķi samazināt pārtikas atkritumus, uzstādīt saules paneļus, siltināt mājokli un taupīt karsto ūdeni. Liels stimuls enerģijas taupīšanā ir bijušās pagājušās ziemas augstās enerģijas cenas. Jācer, ka, cenām krītot, iedzīvotāji saglabās interesi par resursu taupīšanu un klimatam draudzīgu dzīvesveidu, norāda Brizga.

Taujāti, kuru no pašlaik aktīvajām partijām vai partiju apvienībām uzskata par "viszaļāko" - tādu, kas aizstāv dabas intereses un rīkojas vides un klimata labā, salīdzinoši liels īpatsvars iedzīvotāju (39%) uzskata, ka tādas nav nevienas. Trešā daļa (32%) iedzīvotāju norāda, ka viņiem nav viedokļa šajā jautājumā. Tikai ceturtā daļa (29%) iedzīvotāju uzskata kādu no šī brīža aktīvajām partijām par tādu, kas aizstāv dabas intereses un rīkojas vides un klimata labā. Salīdzinoši visbiežāk iedzīvotāji ir norādījuši, ka par "viszaļāko" uzskata Zaļo un Zemnieku savienību, taču neviena no partijām nav izteikts līderis šajā jomā.

Vides organizācijas atkārtoti vērš uzmanību, ka saskaņā ar "Zaļā barometra" partiju novērtējumu pirms vēlēšanām Latvijas Zemnieku savienība ieguva zemu vērtējumu (divus punktus no 10). Kā "zaļākās" partijas tika novērtētas "Progresīvie" (seši punkti no 10), "Vienotība" un "Attīstībai/Par" (katrai pa četriem punktiem no 10).

Projektu "Zaļais barometrs" īsteno Latvijas lielākās vides nevalstiskās organizācijas - Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds, Zaļā brīvība, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un Pasaules Dabas Fonds. Iniciatīvas mērķis ir uzraudzīt un vērtēt politiskās norises saistībā ar dabas un vides jautājumiem.

Projektu "Zaļais barometrs" finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu "Aktīvo iedzīvotāju fonds".