Pirmo reizi vēsturē - Inčukalnā pēc dabasgāzes izņemšanas turpinās iesūknēšana

Pirmo reizi vēsturē Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK) mēnesi pēc dabasgāzes izņemšanas sezonas sākuma turpinās arī dabasgāzes iesūknēšana, mēneša laikā krātuvē noglabājot vēl 1,424 teravatstundas (TWh), aģentūru LETA informēja dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus").

Līdz ar to līdz 13.novembrim krātuvē noglabātais kopējais dabasgāzes apjoms sasniedz 14,34 TWh.

Sekmējot dabasgāzes apgādes drošību un nepārtrauktību, šajā dabasgāzes izņemšanas sezonā vienlaikus dabasgāzes izņemšanai tiek nodrošināta arī iesūknēšana, skaidro "Conexus" pārstāvji. Tas iespējams, pateicoties krātuves darbības uzlabošanas projektam, būtiski palielinot krātuves elastību un gatavību nodrošināt nepārtrauktas dabasgāzes plūsmas abos virzienos. Līdz izņemšanas sezonas beigām noteikts, ka krātuvē var iesūknēt ne mazāk kā 50 gigavatstundas (GWh) dienā.

Inčukalna PGK vadītājs Rinalds Dimiņš norāda, ka Inčukalna PGK modernizācijas darbi, kas tiek veikti Eiropas kopējās nozīmes investīciju projekta ietvaros, ir ļāvuši kāpināt krātuves darbību, sniedzot būtisku ieguldījumu dabasgāzes apgādes nepārtrauktībai un drošībai.

Inčukalna PGK uzlabošanas darbi Eiropas kopējās nozīmes projekta laikā tiks īstenoti līdz 2025.gada beigām, un investīciju apjoms pašlaik prognozēts 99,5 miljoni eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedz Eiropas infrastruktūras savienošanas (CEF) fondu finansējums.

Projekts paredz atjaunot virszemes infrastruktūru un urbumus, modernizēt esošos piecus gāzes pārsūknēšanas agregātus, kā arī uzstādīt jaunu papildus gāzes pārsūknēšanas agregātu, uzlabojot dabasgāzes piegādes drošību, palielinot krātuves darbības jaudu un sekmējot integrāciju starptautiskajā enerģētikas tirgū.

Jau vēstīts, ka "Conexus" apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 27,677 miljoni eiro, kas ir par 6,8% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt uzņēmuma peļņa saruka par 33,7% - līdz 5,397 miljoniem eiro.

"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.