Vēlas izveidot uz cilvēku vērstu, uzticamu un efektīvi pārvaldītu slimnīcu tīklu

Veselības ministrija (VM) vēlas izveidot uz cilvēku vērstu stipru, uzticamu un efektīvi pārvaldītu slimnīcu tīklu, teikts ministrijas izstrādātajos priekšlikumos slimnīcu tīkla stiprināšanai, kas šodien atbalstīti valdībā.

VM vērtējumā, izveidojot uz cilvēku vērstu stipru, uzticamu, efektīvi pārvaldītu slimnīcu tīklu, sabiedrībai būs iespēja veselības aprūpes sistēmā iegūt īsāku un koordinētu ārstniecības ceļu, pieejamākus pakalpojumus, augstāku pacientu drošību, labākus klīniskos rezultātus, labāku pacientu un darbinieku pieredzi un efektīvu resursu izlietojumu.

Viens no ministrijas priekšlikumiem paredz primārās veselības aprūpes stiprināšanu, pilnveidojot maksājumu sistēmu, vienkāršojot apmaksas nosacījumus un stiprinot pakalpojuma efektivitāti. VM skaidro, ka ģimenes ārstu finansēšanas sistēmas efektivitātes veicināšanai tiek strādāts pie ģimenes ārstu apmaksas modeļa, kas vērsts uz pacienta aprūpes kvalitāti pretstatā manipulāciju un piemaksu sistēmai. Lielāks uzsvars tiks likts uz kapitācijas maksājumu kā bāzes elementu, kam tiek piemērots pakalpojuma kvalitātes sniegums.

Tuvākajā nākotnē, 2024.gadā, plānots arī pilnveidot Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa pakalpojumu kā alternatīvu iespēju saņemt ārstniecības personas konsultāciju veselības stāvokļa pasliktināšanās gadījumā.

Tāpat 2024.gadā VM iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par primārās veselības aprūpes stiprināšanu. Veselības ministrija ir izveidojusi arī darba grupu, kuras mērķis ir mazināt administratīvo slogu primārajā veselības aprūpē un uzlabot primārās veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, izmantojot digitālos risinājumus. Līdz 2023.gada 30.jūnijam tiks noteikti prioritāri risināmie jautājumi.

Attiecībā uz slimnīcu tīkla izmaiņām, VM paredz noteikt obligāti nodrošināmos veselības aprūpes pakalpojumu profilus slimnīcām līdz 2023.gada 30.decembrim, lai stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi tiktu sniegti atbilstošajā vietā un laikā.

Paredzēts, ka otrā un trešā līmeņa slimnīcās anesteziologs, reanimatologs tiek nodrošināts slimnīcā 24/7 režīmā, nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināts uzņemšanas nodaļā. VM ieskatā finanšu aprēķins par uzņemšanas nodaļā diennakts dežūru nodrošināšanai nepieciešamajiem speciālistiem šobrīd nav lietderīgs, jo slimnīcām būs iespēja izvērtēt savas iespējas nodrošināt nepieciešamos speciālistus atbilstoši izvirzītajiem rādītājiem un tikai pēc to ieviešanas praksē varēs veikt novērtējumu par pasākumu finansiālo ietekmi.

Piemēram, piektā līmeņa slimnīcas jeb klīniskās universitātes slimnīcas specializētos visos pakalpojumu profilos, piemēram, kardioloģijā, apdegumos, neiroķiruģijā, onkoloģijā, neiroloģijā, rehabilitācijā, traumatoloģijā, pediatrijā, dzemdniecībā, ķirurģijā un citos, kamēr ceturtā līmeņa slimnīcās netiks sniegti kardioloģijas, neroķirurģiskie pakalpojumi, kā arī ar apdegumiem saistītie pakalpojumi.

Trešā līmeņa slimnīcas specializēsies pediatrijā, dzemdniecībā, ginekoloģijā, ķirurģijā, terapijā un akūtajā rehabilitācijā, otrā līmeņa - ķirurģijā, terapijā un akūtajā rehabilitācijā, bet pirmā līmeņa - tikai terapijā un akūtajā rehabilitācijā.

Tāpat VM paredz noteikt vienotas prasības cilvēkresursiem, materiāltehniskajam nodrošinājumam un kvalitātes kritērijus slimnīcu pakalpojumu pamatprofiliem (terapijas, ķirurģijas, dzemdniecības, ginekoloģijas un pediatrijas) līdz 2023.gada 1.jūnijam. Tas atttiecas, piemēram, ārstu un māsu posteņu skaitu stacionāra nodaļā atbilstoši plānotajam gultu skaitam, gultu skaitu uz vienu ārstu speciālistu, prasības izmeklējumiem uzņemšanas nodaļā, kā arī kvalitātes rādītājus - 30 dienu mirstība pēc lielām ķirurģiskām operācijām, atkārtota hospitalizācija 72 stundu laikā un citus.

Lai nodrošinātu kvalitātes rādītājus (indikatorus) un prasību ieviešanu, būs nepieciešams papildu finansējums., norāda VM.

Slimnīcām arī būšot iespēja attīstīt papildu profilus, saskaņojot ar VM, ja ir atbilstošas kompetences cilvēkresursi, materiāltehniskais nodrošinājums, iespējas sniegt neatliekamo palīdzību attiecīgajā profilā.

Vēl VM plāno meklēt risinājumus hronisko pacientu aprūpes un aprūpes uzlabošanas iespējām īpaši Rīgas plānošanas teritorijā, attīstīt starpinstitucionālo primārās un sekundārās aprūpes sadarbību slimnīcu tīkla ietvarā. Būtiski ir arī pilnveidot slimnīcu sadarbību, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu efektivitāti un pieejamību iedzīvotājiem, nodrošinot vienotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas plānošanu un sniegšanu, veidojot sadarbību ar metodiskās vadības institūcijām ārstniecības personāla un infrastruktūras plānošanā un izmantošanā, kā rezultātā tiks uzlabota pamata pakalpojumu pieejamība un efektivitāte, kā arī veidojot vienotu pacientu plūsmu un ārstēšanu starp ārstniecības iestādēm atbilstoši to līmenim.

Plānots, ka VM iniciēs darba grupu, kurā būs pārstāvji no slimnīcām, Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta un citām iesaistītām institūcijām, kas noteiks līdz 2024.gada decembrim slimnīcu atbildības teritorijas, sadarbības iespējas un tiesības slimnīcu sadarbības tīkla ietvaros un sagatavos priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem.

VM plāno arī iesaistīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un plānošanas reģionus veselības aprūpes pakalpojumu efektivitātes un pieejamības iedzīvotājiem reģionos izvērtēšanā un uzlabošanā, kā arī primārās veselības aprūpes pakalpojumu tīkla pārskatīšanā.

Papildu VM no 2024.gada plāno izveidot deviņas metodiskās vadības institūcijas, kas nodrošinās sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, izstrādājot vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas klīniskās vadlīnijas, algoritmus, pacienta ceļus un kvalitātes kritērijus. Piemēram, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca pārraudzīs kardioloģiju, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca - pediatriju un bērnu psihiatriju, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca - onkoloģiju, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs - psihiatriju, bet Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari" - rehabilitāciju.

VM paredz arī pilnveidot kvalitātes sistēmas, ieviešot izmērāmus kvalitātes rādītājus. Līdz 2024.gada beigām visās Latvijas slimnīcās plānots ieviest PREMS jeb pacientu ziņoto atgriezeniskā saiti par pieredzi hospitalizācijas laikā. PREMS datus apkopo un analizē katra slimnīca un Slimību profilakses un kontroles centrs, un dati norāda uzlabojamos laukus un norāda uz pacienta apmierinātību ārstniecības laikā.

Tādās prioritārajās jomās kā onkoloģija, psihiskās veselības, sirds asinsvadu, kā arī mātes un bērna veselības profilos laika periodā no 2024.-2029.gadam plānots ieviest PROMS jeb pacientu ziņoto atgriezenisko saiti par klīnisko rezultātu.

VM apgalvo, ka līdz ar slimnīcu tīkla izmaiņām pacientiem visā Latvijas teritorijā tiks nodrošināti vienādas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumi, kurus sniegs stacionārās ārstniecības iestādes, kuras atbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem. Piemēram, tālāk no dzīvesvietas tiks nodrošināta sarežģītāka ārstēšana, tuvu dzīvesvietai - terapija un aprūpe, bet blakus dzīvesvietai - primārā un ambulatorā aprūpe, neatliekamā palīdzība.

Tāpat izmaiņas paredz skaidrus un saprotamus pacientu stacionēšanas principus - pacienti, kuriem ir smagāka slimības gaita, saņems ārstēšanu augstāka līmeņa slimnīcā. Pacienti ar vieglāku slimības gaitu saņem ārstēšanu zemāka līmeņa slimnīcās atbilstoši viņa veselības vajadzībām.

VM paredz arī virkni citu izmaiņu, piemēram, izstrādājot tehnisko specifikāciju ārstniecības personu datubāzes (reģistra) modernizācijai 2023.gadā, izstrādājot rīcības plānu ārstniecības personu apmācībai un prasmju attīstībai 2023.gadā, pārskatot rezidentūras studiju ilgumu.