Mozaīka: Politiķi neatspoguļo sabiedrības nostāju pret LGBTQ kopienu

Pēdējo septiņu gadu laikā sabiedrības noskaņojums pret LGBTQ kopienu ir uzlabojies, līdz ar ko politiķi neatspoguļo sabiedrības domu, aģentūrai LETA pauda Kaspars Zālītis, LGBT un viņu draugu apvienības "Mozaīka" valdes loceklis, atsaucoties uz pētījuma centra SKDS martā veikto pētījumu.

Salīdzinājumā ar 2015.gadu, kad pret LGBTQ kopienu pozitīvi noskaņoti bija 9%, šogad atbalstu pauda katrs ceturtais iedzīvotājs jeb 26%, bet neitrāli noskaņoti ir puse sabiedrības.

"Politiski mēs esam stagnācijā - politiķiem ir bail pieņemt lēmumus šajā situācijā," uzskata Zālītis, atzīmējot, ka Latvijā neesot nekādu mehānismu, kas aizsargā ģimenes ārpus laulības formas. Viņš uzsvēra - dzīvesbiedru regulējums attiecas uz visiem pāriem, kas nav laulībā, nevis tikai viendzimuma pāriem.

Šobrīd tiesas ceļā juridiski ir atzītas 42 ģimenes, bet vairākas vēl gaida spriedumu vai lietas sagatavošanu. Zālītis cer, ka līdz gada beigām juridiski tiks atzītas simts ģimenes, ja vien likumdevējs nepieņems attiecīgos regulējumus. Viņa ieskatā, tas ļautu nenoslogot tiesu ar individuāliem pieteikumiem.

Juridiska atzīšana ar tiesas spriedumu vienai ģimenei izmaksā 30 eiro, savukārt valstij tas izmaksājot daudz dārgāk, pauda Zālītis.

Kopumā varot teikt, ka Latvija ir ļoti brīva cilvēktiesību jautājumos: "Mēs esam ne tikai NATO un Eiropas Savienības, bet arī demokrātijas un cilvēktiesību ārējā robeža."

Vienlaikus tas, kas sabiedrībai, īpaši politiķiem, būtu jāmācās, ir cieņa pret cilvēkiem, uzskata Zālītis. Viņš uzsvēra, ka praids ir protests par vienlīdzību un līdztiesību, dodot platformu tādiem aktuāliem jautājumiem kā Stambulas konvencija, jo "pat asinis bērnu klātbūtnē neko nemaina".

Problēma esot arī tajā, ka cilvēki neziņo par vardarbības gadījumiem. Zālītis ir pārliecināts par nepieciešamību paplašināt atbildību naida runas gadījumos, tostarp internetā, paredzot ne tikai kriminālatbildību, bet arī administratīvo sodu.

Vardarbības pieaugums pret atšķirīgo novērojams arī izglītības iestādēs, tāpēc būtu jāizglīto skolotāji un skolu darbinieki jautājumā, kā nepieļaut vardarbību, uzskata Zālītis. Tāpat nepieciešams darbs ar jauniešiem, kuri cieš no vardarbības vai paši ir varmākas.

Zālītis norādīja - lai arī joprojām esot situācijas, kad vecāki "izstumj bērnus no mājām" pēc tam, kad uzzina par bērnu seksuālo orientāciju, pieaug to vecāku skaits, kas atbalsta LGBTQ un iestājas par savu bērnu tiesībām. Bieži esot situācijas, kad vecāki zvana uz biedrību un lūdz padomu. Zālītis uzsver, ka atbilde esot viena - turpināt mīlēt savus bērnus, jo tas atrisinās ļoti daudz jautājumus.

Pirmdien ar svinīgu varavīksnes lentes pārgriešanu kultūrvietā "Skapis" tika atklāts "Riga Pride" jeb Rīgas praids, kas norisināsies no 29.maija līdz 4.jūnijam. Paredzēts, ka kultūrvietā visu nedēļu darbosies informācijas centrs, lai uzzinātu par pasākuma aktualitātēm, kā arī tā būs centrālā notikumu un pulcēšanās vieta.

Nedēļas kulminācijā 3.jūnijā norisināsies lielais gājiens "Arī mēs esam Latvija", aicinot izrādīt solidaritāti LGBTQ kopienai un cilvēktiesībām.

Cilvēktiesību nedēļas organizēšanā piedalās 80 cilvēku, no kuriem 60 ir brīvprātīgie, norādīja Zālītis.

Jau vēstīts, ka LGBTQ organizācijas "ILGA-Europe" maija sākumā publiskotajā ikgadējā LGBTQ tiesību novērtējumā "Rainbow Europe" Latvija LGBTQ tiesību aizsardzības jomā nemainīgi ir 36.vietā no 49 Eiropas valstīm.

Sliktāks LGBTQ tiesību stāvoklis nekā Latvijā ir tikai 12 Eiropas valstīs - Lihtenšteinā, Ukrainā, Bulgārijā, Rumānijā, Polijā, Sanmarīno, Monako, Baltkrievijā, Krievijā, Armēnijā, Turcijā un Azerbaidžānā. Savukārt augstāko vērtējumu "Rainbow Europe" ieguvušas tādas valstis kā Malta, Dānija, Beļģija, Spānija un Islande.