Valmierā saglabās nosaukumus Pleskavas un Laicena ielām

Valmierā saglabās nosaukumus Pleskavas un Linarda Laicena ielām, ceturtdien lēma Valmieras novada domes deputāti.

Kā informēja pašvaldības zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Melece, Valmieras novada pašvaldībā izveidotā Ielu nosaukumu izpētes un izvērtēšanas darba grupa ir izvērtējusi Valmieras novadā esošo ielu nosaukumu atbilstību mūsdienu politiskajai iekārtai un situācijai.

Kopumā eksperti izpēti veica deviņām ielām: Pleskavas, Andreja Upīša, Leona Paegles, Linarda Laicena un Riharda Gredzena ielām Valmierā, Jāņa Vintēna ielai Burtniekos, Pionieru ielai Valmiermuižā, Oktobra ielai Matīšos un Uzvaras ielai Sedā, lai sniegtu argumentus nosaukumu maiņai vai pamatojumu seno nosaukumu atjaunošanai vai jaunu nosaukumu piešķiršanai.

Vēl pirms darba grupas izveides pašvaldība saņēma iedzīvotāju aicinājumus vairākām ielām veikt nosaukuma maiņu. Tāpat 29 iedzīvotāji atsaucās no 22.marta līdz 20.aprīlim pašvaldības izsludinātajam aicinājumam iesniegt savus priekšlikumus. Darba grupa izvērtēšanas procesā ņēma vērā gan iedzīvotāju priekšlikumus, gan sniedza savu pamatojumu.

Šonedēļ domes deputāti lēma, ka līdz 1.jūlijam novada iedzīvotāji jāiepazīstina ar ekspertu pamatojumu nosaukumu saglabāšanai divām ielām, nosaukumu maiņai piecām ielām, savukārt divu ielu nosaukumu izvērtēšana vēl jāturpina.

Valmierā Pleskavas ielas nosaukums netiks mainīts, pamatojoties uz to, ka Pleskava kā tranzīta galamērķis un pilsēta pastāvēja jau 13.gadsimtā un ielai nosaukums dots pirms padomju varas okupācijas režīma. Tas, visticamāk, dots, norādot virzienu uz Pleskavu, nevis saistību ar lielvalsti.

Arī Linarda Laicena ielai paliks tās esošais nosaukums, ņemot vērā to, ka Laicena devums literatūrā un rakstniecībā ir cieši saistīts ar Valmieru un viņš 1917.gadā izdevis brošūru par neatkarīgas Latvijas ideju. Par savām turpmākajām politiskajām kļūdām viņš samaksāja vēl pirms Latvijas okupācijas 1940.gadā, savu redzējumu izklāsta pašvaldība.

Andreja Upīša ielu ir ierosinājums pārdēvēt valmierieša, rakstnieka Pāvila Rozīša vārdā. Jau iepriekš tika vēstīts, ka Upītim nav saistība ar Valmieru, tikmēr Rozītis kā rakstnieks un ievērojams valmierietis esot mazliet atstāts novārtā, ņemot vērā, cik populārs ir viņa sarakstītais romāns "Valmieras puikas", kas saistīts ar 1905.gada revolūcijas notikumiem Valmierā.

Riharda Gredzena ielu plānots pārdēvēt par Hermaņa Endzeliņa ielu. Endzeliņš bija daudzu biedrību un organizāciju dibināšanas iniciators un vadītājs. Viņa darbības vadmotīvs bijis veicināt latviešu zemnieku saimniecisko, politisko un kulturālo kopdarbību. Vislielāko nozīmi viņa un daudzu toreizējo valmieriešu dzīvē ieguva 1898.gadā dibinātā Kauguru (vēlāk - Baltijas) lauksaimniecības biedrība, kas apvienoja zemniekus no astoņām draudzēm Valmieras, Cēsu un Valkas apriņķī.

Savukārt Matīšos Oktobra ielu ierosina pārdēvēt par Kārļa Ābeles ielu, kas ir darba grupas izvirzīts priekšlikums. Ābele dzimis Bauņu pagastā, tagadējos Matīšos. Bijis latviešu strēlnieku virsnieks, 1919.gadā cīnījies pret Sarkano armiju un bermontiešiem, par ko apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Vēlāk bijis rakstnieks un biologs, pirmais latviešu augu anatoms. Līdz ar 188 Latvijas politiskajiem un kultūras darbiniekiem parakstījis Latvijas Centrālās padomes 1944.gadā pieņemto memorandu, kas pieprasīja atjaunot Latvijas suverenitāti. Tas bija nozīmīgs piemērs latviešu pretošanās kustības darbībai Otrā pasaules kara laikā.

Sedā Uzvaras ielu plānots pārdēvēt par Saules ielu, un, kā min darba grupas pārstāvji, šis nosaukums iekļauj arī vēsturisko domu, jo tāds bijis pilsētas plānojums Sedai - ar sauli centrā, bulvāriem kā stariem, ar skolu un kultūras namu centrā. Tāpat arī nākamās apdzīvotās vietas nosaukums ir Saule, kā arī netālu ir Saules meži. Šāds ieteikums par Saules ielas nosaukumu bija arī iedzīvotāju ierosinājumos Uzvaras ielas pārdēvēšanai.

Burtniekos Jāņa Vintēna ielu darba grupa aicina pārdēvēt par Zandarta ielu, tāds inovatīvs ierosinājums darba grupai izvēlēts, ņemot vērā to, ka zandarts ir viens no Burtnieka ezera neformālajiem simboliem jau ilgstoši un pašlaik Valmieras novada pašvaldība kopā ar Valsts zivju fonda atbalstu īsteno projektu "Sabiedrības iesaiste zīmola "Burtnieka zandarts" izveidē un informēšanā par ezera zivju resursu racionālu un saudzīgu izmantošanu".

Ņemot vērā, ka Valmiermuižā, Valmieras pagastā jau ir Dzirnavu iela, domes deputāti rosināja nepārdēvēt Leona Paegles ielu Valmierā par Dzirnavu ielu un turpināt jauna nosaukuma priekšlikumu izpēti.

Vēl konsultācijas ar valodniekiem nepieciešamas priekšlikumam Pionieru ielu Valmiermuižā pārdēvēt par Ķīša Pētera ielu. Ķīša Pēteris bijis Valmiermuižas kalējs, viens no ievērojamākajiem brāļu draudzes darbiniekiem Valmieras apkārtnē, pirmais zināmais brāļu draudžu rokraksta literatūras autors. Darba grupas ieteikums bija, ka vēsturiskās Valmiermuižas centrā, netālu no latviešu zemnieku labdares, brāļu draudzes darbības atbalstītājas Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes vārdā nosauktās Hallartes ielas atrastos Ķīša Pētera vārdā nosaukta iela.