Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde neatzīst KP pārmetumus - par ko?

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) neatzīst Konkurences padomes (KP) pārmetumus par pārmērīgām prasībām atsevišķos tās iepirkumos.

KP konstatējusi pārmērīgas prasības divos NKMP iepirkumos par aizsargājamo kultūras pieminekļu uzmērīšanu un apsekošanu, piemērojot pārmērīgas kvalifikācijas prasības pretendentu atlasei.

NKMP uzskata, ka iepirkumos no pretendentiem prasītā zemes dzīļu izmantošanas licence esot pierādījusi sevi kā efektīva kvalifikācijas prasība un licenci saņēmušie darbu veicēji darbus veikuši kvalitatīvi un atbildīgi.

NKMP organizēja divus iepirkumus par pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzmērīšanas darbu ar trīsdimensionālās lāzerskenēšanas un fotogrammetrijas metodi un ģeofizikālās apsekošanas darbu ar radiolokācijas metodi to stāvokļa dokumentēšanai.

KP ieskatā, iepirkumos ietvertā prasība, ka "pretendentam ir zemes dzīļu izmantošanas licence ar izmantošanas veidu - ģeofizikālai izpētei", varētu tikt vērtēta kā nesamērīga, ņemot vērā Valsts vides dienesta skaidrojumu, ka nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai - zemes dzīlēs esošo kultūrvēsturisko objektu izpētei, ja tā nav saistīta ar ģeoloģisko datu iegūšanu zemes dzīļu izmantošanai, - licence ģeofizikālai izpētei nav nepieciešama.

NKMP skaidro, ka atbilstoši Eiropas Komisijas ieteikumam par vienotu Eiropas kultūras mantojuma datu telpu, valsts stratēģijai būtu jāiekļauj pasākumi, kas palīdz kultūras mantojumu sargājošām iestādēm ieviest tādas progresīvas tehnoloģijas kā, piemēram, objektu fiksācija ar 3D lāzerskenēšanu un ģeofizikālā izpēte ar radiolokācijas metodi, batimetrija un citas.

NKMP ieskatā, dzīļu izpēte ir saistīta ne tikai ar dabas resursu ieguvi, bet arī ar informācijas ieguvi par arheoloģiskām vērtībām, tai skaitā jaunatklātām un nereti ļoti nozīmīgām. Vērtību izpētes un saglabāšanas procesā veikto darbu kvalitātei ir izšķiroša nozīme - ja tie veikti nekvalitatīvi, rezultāts sniedz maldinošus datus, kas neizbēgami noved pie nevēlamu, nepatiesos datos balstītu lēmumu, pieņemšanas.

Salīdzinot, ja ar 3D lāzerskenēšanu iegūto datu precizitāti iespējams pārbaudīt punktu mākonī, veicot secinājumus par kvalitāti, tad attiecībā uz ģeofizikālo izpēti - tas nav iespējams, ja vien neveic atkārtotu izpētes procesu, nolīgstot citu darbu veicēju, lai salīdzinātu rezultātus, skaidro NKMP.

Pēc NKMP paustā, kā alternatīvu iegūto datu pārbaudes metodi vēl varētu izmantot izpēti ar rakšanu, taču tas krietni palielinātu izmaksas un neatgriezeniski bojātu pašu arheoloģisko pieminekli. Iegūtajiem datiem ir liela nozīme, jo, balstoties tajos, tiek saskaņotas pārveidojošu darbu atļaujas. Attiecīgi, ja rezultāti ir kļūdaini, darbu veikšanas procesā, tiek izdarīti neatgriezeniski bojājumi, kas ir zaudējums visai Latvijas sabiedrībai.

"Diemžēl, esam saskārušies arī ar ļoti nekvalitatīviem ģeofizikālās izpētes rezultātiem, tajā skaitā arī iestādes pieredzē bijusi saskarsme ar viltotiem sertifikātiem. Papildus secinājumus kā iestāde esam izdarījuši arī iepazīstoties ar klientu iesniegtiem ģeofizikālās izpētes datiem pieminekļu pārveidošanas dokumentācijā, kuru pasūtītājs nav bijis NKMP. Ar nožēlu jāsecina, ka dati nereti ir ļoti neprecīzi, taču darbā ar kultūras pieminekļiem noderīga ir tikai un vienīgi precīza, augstas kvalitātes informācija," klāsta NKMP.

NKMP ieskatā, valstī radītā licencēšanas metode ir efektīva, jo nodrošina, ka licences izdevējs pārliecinās, ka izpētē iesaistītā personāla kvalifikācija un tehniskais nodrošinājums ir atbilstošs ģeofizikālās izpētes veikšanai. Savukārt KP viedoklis, ka prasība pēc licences ir pārmērīga, liek NKMP no nozīmīgās kultūras mantojuma izpētes metodes atteikties, līdz mirklim, kad radīsies cita kvalifikācijas novērtēšanas sistēma, kas sniegtu garantiju par darbu kvalitāti.