Veselības ABC. Viss par žultsakmeņiem

Žultsakmeņu slimība jeb holelitiāze ir aknu un žultsizstrādes sistēmas slimība, ko raksturo akmeņu (konkrementu) veidošanās žultspūslī un žultsceļos. Uzskata, ka pat 20% pieaugušo ir žultsakmeņi – arī tad, ja nav slimības izpausmju.

Žultsakmeņi var būt tik mazi kā smilšu graudiņi vai tik lieli kā golfa bumbiņa – tie veidojas žults ķīmiskā sastāva disbalansa dēļ. Žulti ražo aknas, tā vajadzīga, lai sagremotu taukus, un šī taukus šķeļošā sula glabājas žultspūslī.

Visbiežāk žultsakmeņi nerada nekādas sūdzības, un cilvēku, kam tie ir, nevajag kaut kā īpaši ārstēt. Taču, ja žultsakmens nosprosto kanāliņu un rada blokādi, var parādīties simptomi kā vēdera sāpes, muguras sāpes, slikta dūša un citi. Aptuveni 10% gadījumu sūdzības sāk rasties piecu gadu laikā, 20% gadījumu – 20 gadu laikā.

Kāpēc akmeņi veidojas?

Uzskata, ka žultsakmeņi rodas žults veidošanās vielmaiņas traucējumu rezultātā. Tā kā žults satur daudz holesterīna, tad žults stāzes un sabiezēšanas, kā arī holesterīna daudzuma palielināšanās žultī gadījumā, rodas žults nogulsnes un kristālu izkrišana. Apvienojoties šādiem kristāliem, veidojas akmeņi, kas sastāv no holesterīna un žults sāļiem.

Biežākie rašanās iemesli:

* nepareiza diēta – trekns, kalorijām bagāts ēdiens, ar holesterīnu bagāti produkti;

* žults izdales evakuācijas traucējumi no žultspūšļa (motorikas traucējumi, žultspūšļa iekaisīgas izmaiņas).

Saslimšanas ierosinātāji lielākajā daļā gadījumu ir mikrobi (zarnu nūjiņa, streptokoki, enterokoki, stafilokoki), kas no zarnu trakta pa žultsvadiem iekļūst žultspūslī. Kā ierosinātājs var būt arī gastrīts ar samazinātu kuņģa sekrēciju.

Holecistīts

Holecistīts ir žultspūšļa iekaisums. Pēc savas norises holecistīts var būt akūts un hronisks. Galvenie akūtā holecistīta simptomi ir:

* spazmveida sāpes vēdera labajā pusē, kas izstaro uz labo plecu, lāpstiņu;

* slikta dūša;

* vemšana;

* drudzis un ķermeņa temperatūras paaugstināšanās;

* var būt dzelte un ādas nieze.

Sarežģījumi rodas 15–20% gadījumu, t. i., iekaisuma process ap žultspūsli (abscess), gangrēna, procesa izplatīšanās vēdera dobumā un sepse, savienojumu veidošanās starp kuņģi un zarnu traktu, žultspūsli un kuņģi vai pat nieri, akūts pankreatīts, mehāniska dzelte. Bīstams akūta holecistīta sarežģījums ir peritonīts – vēderplēves iekaisums.

Hronisks holecistīts var būt bezakmeņu un kalkulozs, no latīņu vārda calculus, kas nozīmē akmens. Hronisks holecistīts ir viens no žultsakmeņu slimības rezultātiem. Hronisks holecistīts izpaužas ar sliktu dūšu, trulām sāpēm labajā paribē un citām nepatīkamām sajūtām pēc ēšanas. Hronisks holecistīts var attīstīties pēc akūta holecistīta vai arī pats par sevi.

Žultsakmeņu veidi

Ir divu veidu galvenie žultsakmeņu veidi: holesterīna un pigmentakmeņi, kas atšķiras pēc sastāva un attīstības mehānisma. Holesterīna akmeņus sastop diezgan bieži.

Holesterīna akmeņi galvenokārt sastāv no holesterīna (>60%), mucīna, kalcija bilirubināta, fosfāta, karbonāta un palmitāta, kā arī neliela daudzuma citu substanču. Apmēram 10–15% holesterīna akmeņu ir tīri holesterīna (100%) akmeņi.

Lūk, faktori, ko saista ar žultsakmeņu veidošanos (turklāt sievietēm žultsakmeņu slimība sastopama biežāk):

* pusmūža vecums;

* aptaukošanās;

* grūtniecība;

* straujš svara zudums;

* nepareiza diēta.

Pigmentakmeņi galvenokārt sastāv no bilirubīna un kalcija sāļiem. Ir divu veidu pigmentakmeņi: melnie un brūnie. Melnie sastāv no kalcija bilirubināta un citiem bilirubīna savienojumiem, mucīna, kalcija fosfāta un karbonāta sāļiem un neliela daudzuma citu substanču. Tie tiek atrasti galvenokārt žultspūslī, reti žultsvados. Riska faktori šī tipa akmeņu attīstībai: pusmūža vecums; aknu ciroze; ilgstoša pilnīga parenterāla barošana.

Brūnie pigmentakmeņi sastāv no kalcija bilirubināta, holesterīna, kalcija palmitāta un citām substancēm. Tos atrod galvenokārt žultsvados. Lielākajai daļai cilvēku ar brūnajiem akmeņiem žultsvados raksturīga stāze un/vai infekcija kā veicinošs faktors. Šā veida akmeņi var tikt atrasti arī daudzus gadus pēc žultspūšļa izņemšanas.

Žultsakmeņu slimības norise

Žultsakmeņu slimība ir izplatīta visā pasaulē. Tā var noritēt bez simptomiem vai arī ar plašiem simptomiem. Lielākajai daļai cilvēku ar žultsakmeņiem nav klīnisko simptomu gadiem ilgi. Katru gadu tikai 1–2% no viņiem parādās sāpes, turklāt sarežģījumu risks ir ļoti zems, tāpēc šādiem cilvēkiem profilaktiska žultspūšļa izņemšana nav nepieciešama.

Biliāras sāpes jeb žults kolika – tā lokalizējas vēdera augšdaļā. Tā var izstaroties uz labo lāpstiņu vai labo plecu. Dažreiz sāpes var just krūškaula lejasdaļas rajonā. Sāpes var būt dažādas intensitātes un rakstura. Tās apraksta kā spiedošas, durošas, spazmveida vai arī vienkārši spiedošu sajūtu. Jūtot sāpes, nevar atrast ērtu pozu, lai tās remdētu, visu laiku ir jākustas. Dažiem lēkmes laikā parādās slikta dūša, reti – vemšana.

Sāpes sākas pēkšņi, ilgst no 15-30 min līdz 3-4 stundām (dažreiz līdz 6-8 stundām). Pēc tam, kad lēkme beigusies, kādu laiku paliek diskomforta sajūta vēdera apvidū. Lēkmju biežums var būt dažāds – reizi dienā, nedēļā, mēnesī, gadā vai retāk. Ļoti retos gadījumos ir tikai viena lēkme. Atsevišķiem indivīdiem intervāls starp lēkmēm ilgstoši ir nemainīgs. Dažreiz var būt tikai vāji izteiktas vēdersāpes vai trulas sāpes krūškurvja lejasdaļā vai labajā paribē.

Slimības diagnostika

Izvēles diagnostikas metode ir ultrasonogrāfija (USG). Ar USG, kuras ticamība ir 98%, var redzēt arī žultsvadus, aknas un aizkuņģa dziedzeri, tādejādi iegūstot nepieciešamo papildus informāciju. Apmēram 15% žultsakmeņu var redzēt, veicot vēdera dobuma rentgenu. Datortomogrāfija sniedz daudz plašāku informāciju, taču tās jutība žultsakmeņu gadījumā ir daudz zemāka nekā USG. Perorālo holecistogrāfiju izmanto reti, bet tā var dot informāciju gan par žultsvadu caurejamību, gan akmeņu sastāvu, kam ir nozīme apsverot medikamentozu litotripsiju jeb akmens sašķelšanu.

Pēdējos gados visā pasaulē kā žultsvadu un žultsakmeņu izmeklēšanas metodi izmanto magnētiskās rezonanses holangiogrāfiju.

Žultsakmeņu ārstēšanas iespējas

Mūsdienās uzskata, ka žultsakmeņu slimības bezsimptomu norises gadījumā ķirurģiskā ārstēšana nav nepieciešama. Ja simptomi tomēr ir un akmeņi var radīt sarežģījumus, tiek lemts par to izņemšanu. Žultspūšļa izņemšanu sauc par holecistektomiju.

Laparoskopiska holecistektomija tiek veikta caur nelieliem iegriezumiem vēdera priekšējā sienā. Operāciju veic narkozē, un cilvēks nejūt sāpes. Šis ir izvēles ārstēšanas veids simptomātiskas žultsakmeņu slimības gadījumā. Bieži pēc pacientu iniciatīvas operācija tiek atlikta mēnešiem, pat gadiem. 5% gadījumu plānveida laparoskopiskās operācijas laikā ķirurgs saaugumu vai kādu citu anatomisku īpatnību dēļ pāriet uz konvencionālo metodi jeb – vēdera dobuma atvēršanu. Vēl kā citu ārstēšanas metodi izmanto ekstrakorporālo (ārpusķermeņa) triecienviļņa litotripsiju jeb akmeņu skaldīšanu. Pēc akmeņu saskaldīšanas tiek izšķīdināti ar perorālās litotripsijas terapijas palīdzību.

Kā novērst jaunu akmeņu veidošanos?

Šeit minēti vienkārši soļi, kas var palīdzēt novērst jaunu žultsakmeņu veidošanos un neļauj jau esošajiem akmeņiem palielināties.

Sekojiet līdzi savam svaram. Ja jums ir liekie kilogrami, tad esiet uzmanīgi – liekais svars tiek saistīts ar žultsakmeņiem. Taču nemēģiniet arī ievērot kādu drakonisku diētu – strauji zaudējot daudz svara, var panākt pretēju efektu, jo šāda pieeja palielina žultsakmeņu veidošanās risku un problēmu rašanos. Ja ir jāatbrīvojas no liekajiem kilogramiem, mērķējiet uz aptuveni 1,5 kg samazinājumu nedēļā, ne lielāku. Kā arī neizslēdziet no uztura labos taukus – mononepiesātinātās taukskābes –, ko satur augu valsts produkti (piemēram, avokado) un kvalitatīva pirmā spieduma olīveļļa, jo šīs taukskābes var palīdzēt novērst žultsakmeņu veidošanos.

Tāpat arī samaziniet rafinēto cukuru uzņemšanu, ēdiet mazas, veselīgas maltītes regulāros intervālos un esiet fiziski aktīvi. Turklāt šis ir labs plāns, lai izvairītos no žultsakmeņu veidošanās arī tad, ja jums liekā svara nav.

Ēdiet riekstus. Izpētīts, ka rieksti varētu samazināt žultspūšļa operācijas risku, vismaz sievietēm. Tie ne tikai bagātīgi satur šķiedrvielas, bet ir arī labs tauku un magnija avots, kas viss var palīdzēt novērst žultsakmeņu veidošanos. Vēlams gan atturēties no sālītiem, cukurotiem un pārstrādātiem riekstiņiem, izvēloties svaigus. Apēdiet kādus 140 g riekstu nedēļā.

Parūpējieties par optimālu šķiedrvielu daudzumu. Žultspūšļa operācijas risks var samazināties, ja uzturā iekļauj vairāk šķiedrvielu, jo īpaši ūdenī nešķīstošo šķiedrvielu. To varētu skaidrot ar šķiedrvielu pozitīvo iedarbību un žultsskābju vielmaiņu. Labs ūdenī nešķīstošo šķiedrvielu avots ir pilngraudu produkti, rieksti, sēklas, pupiņas un citi pākšaugi, lēcas, ogas, kokosrieksti, avokado, linsēklas un zaļie dārzeņi.

Uzņemiet vairāk magnija. Jo vairāk magnija uzņemts, jo mazāks risks iedzīvoties žultsakmeņos, kuri rada nepatīkamus simptomus, – tā secināts kādā pētījumā. Papildus riekstiem ēdiet daudz magniju saturošu produktu – zaļos lapu dārzeņus, kvinoju, avokado, melnās pupiņas un ķirbju sēklas. Lai būtu pilnībā pārliecināti, ka nodrošināt pietiekamu magnija līmeni, varat lietot arī magniju saturošu uztura bagātinātāju.

Esiet fiziski aktīvi. Kādā lielā pētījumā secināts, ka sievietes, kas regulāri skrien, nūjo, brauc ar riteni vai nodarbojas ar kādām citām fiziskajām aktivitātēm, daudz retāk saskaras ar situāciju, kad nepieciešama žultspūšļa operācija. Citi pētījumi mudina domāt, ka vīriešiem aptuveni trešdaļu gadījumu, kad žultsakmeņi jau rada simptomus, varētu novērst, ja viņi palielinātu savas fiziskās aktivitātes līmeni līdz 30 minūšu ilgam izturības jeb kardiotreniņam, kam izbrīvētu laiku piecas reizes nedēļā. Galvenais ir atrast aktivitātes, kas sagādā baudu, lai būtu motivācija tām pievērsties iespējami biežāk. Pat došanās vienkāršās pastaigās var nākt par labu.

Pārbaudiet savus medikamentus. Vairākas zāles var veicināt žultsakmeņu veidošanos. Ja lietojat kādu no šiem medikamentiem, apspriedieties ar ārstu, vai varētu atrast kādu alternatīvu līdzekli vai uz laiku pārtraukt šo zāļu lietošanu:

- estrogēni kā hormonu aizstājterapija (HAT) un pretapaugļošanās līdzeklis,

- progestīni kā medroksiprogesterona acetāts,

- holesterīna līmeni samazinošais preparāts klofibrāts,

- antibiotika ceftriaksons,

- medikamenti pret otrā tipa cukura diabētu, kuru pamatā ir inkretīns.

Izmēģiniet ārstniecības augus. Atzīts, ka žultsakmeņu veidošanos var palīdzēt novērst silimarīns – aktīvā viela, ko satur mārdadzis, jo šis savienojums spēj samazināt holesterīna līmeni žultī. Citi augi, kas var palīdzēt uzlabot stāvokli, ir kurkuma, Oregonas vīnoga (Mahonia aquifolium) un tradicionālās ķīniešu zālītes – bupleiras un zeltenes (sauktas arī par zelta monētas zālītēm vai «Jin Qian Cao»). Konsultējieties ar kvalificētu augu pazinēju, kas var ieteikt jums atbilstošus ārstniecības augus, kā arī konkrētas to devas.

!!!

Būtiski iegaumēt, ka šie ir tikai ieteikumi, nevis panaceja. Ja žultsakmeņi jau diagnosticēti, ievērojot tos, mazināsies iespēja, ka tie augs vai kļūs vairāk, taču jau esošos nepazudinās, kā arī kopumā palīdzēs izvairīties no to rašanās. Kas ir pavisam skaidrs? Ja ir akmeņi, kas rada simptomus, obligāti jāapmeklē ārsts, lai lemtu par tālāko rīcību.