Sniķere: Pieejamie atbalsta resursi bērnu atbalstam ir fragmentēti

Lai arī atbalsts Latvijas bērnu tiesībām uz attīstību un labbūtību ir nodrošināts likumdošanā, pieejamie resursi bērnu atbalstam visbiežāk ir fragmentēti, vienveidīgi un ar fokusu uz akūtām krīzes situācijām, šādu novērojumu pauda Pārresoru koordinācijas departamenta (PKD) Valsts attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas konsultante Sigita Sniķere.

Otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēdē Sniķere vērsa deputātu uzmanību uz to, ka visbiežāk iztrūkstošais pakalpojumu piedāvājums ir tiem bērniem, kuri iesaistīti vienaudžu pāridarījumos, kā arī bērniem ar agrīnām uzvedības grūtībām, sociālemocionālām grūtībām vai autiskā spektra traucējumiem. Pakalpojumu pieejamībā novērotas arī reģionālās atšķirības.

Atbalsta pakalpojumu trūkumu izjūtot arī topošie vecāki ar vielu atkarībām, mātes ar pēcdzemdību depresiju, vecāki, kuri nespēj izveidot emocionālo saiti ar bērnu pēc tā piedzimšanas, jaunie vecāki ar intelektuālās vai garīgās attīstības traucējumiem un ļoti jauni vecāki no nabadzīgām ģimenēm.

Lai novērstu radušos situāciju, būtu nepieciešams izstrādāt un normatīvā regulējumā nostiprināt sadarbības algoritmus starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem bērnu attīstības vajadzību atbalstam, kā arī noteikt katra iesaistītā atbildību, pauda Sniķere. Izveidojot proaktīvu, horizontālu un vairākas politikas jomas aptverošu sistēmu, būšot iespējams agrīni identificēt riskus un apsteidzoši reaģēt uz bērnu attīstības vajadzībām, tādā veidā sekmējot bērnu labbūtību un attīstības potenciālu.

Agrīnās preventīvās atbalsta sistēmas (APAS) nodrošināšanā valstij būtu jāizstrādā sistēmas stratēģija un politika, izmantojot instrumentus, kas ir pārbaudīti un pierādīti ar zinātniski pētnieciskajām metodēm, kā arī jāizstrādā kvalitātes standarti un to uzraudzības mehānismi. PKD ieskatā valstij būtu jānodrošina arī informācijas sistēmas izveide un uzturēšana. Valsts uzdevumu izpildi un koordinēšanu nodrošinātu Bērnu attīstības atbalsta dienests.

Savukārt dienesta teritoriālās struktūrvienībās darbotos multiprofesionālās intervences komandas, atbildot par to bērnu un ģimeņu identificēšanu, kuri ir tiesīgi nekavējoties saņemt APAS pakalpojumus, kā arī to bērnu un ģimeņu uzraudzību, kuriem ir nepieciešams periodisks novērtējums, ņemot vērā viņu riska faktoru raksturu un attīstības iespējamību.

Multiprofesionālās intervences komanda pēc padziļinātu novērtējumu veikšanas sastādītu bērnam rakstisku individuālu atbalsta plānu, kurā tiktu iekļauti bērna attīstības vajadzību nodrošināšanai sniedzamie pakalpojumi.

Lai psihiskās veselības aprūpes pakalpojumiem piekļūtu lielāks skaits cilvēku, PKD arī piedāvāja paplašināt ģimenes ārstu komandu, radot iespēju sekmīgāk identificēt bērnu attīstības vajadzības un vajadzības gadījumā nodrošināt atbalstu. Paplašinātās ģimenes ārsta komandas sastāvā būtu ģimenes ārsts, primārās aprūpes māsa, psihologs un gadījuma vadītājs.

Sniķere noraidīja dažu komisijas deputātu paustās bažas par to, ka šāda iecere nozīmē piesaistīt vairāk nekā tūkstoš speciālistu, jo poliklīnikās paplašinātu ģimenes ārstu komandu nodrošināt būs viegli. Izaicinājums būs atsevišķās ģimenes ārstu prakses.

Šobrīd noslēguma fāzē tiekot izstrādāti rīcības pasākumi, lai ieviestu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplektu (BAASIK). Tas būs paredzēts bērniem vecumā no viena līdz sešu gadu vecumam attīstības vajadzību noteikšanai.

BAASIK ir datorizēta aptauju aizpildīšana un bērnu testa izpilde, kas saslēgta vienotā sistēmā. Tas nodrošinās augsta mērījumu uzticamību un validitāti, kā arī mērījumu dinamikas nodrošināšanu, monitorējot bērna attīstību no viena līdz sešu gadu vecumam. Savukārt rezultāti būs savienoti ar rekomendācijām vecākiem un atbalsta personālam.

BAASIK mērījumu rezultāti ļaujot novērtēt iespējamo traucējumu izplatību - 32,2% sešgadīgiem bērniem konstatēts vismaz viens attīstības risks, savukārt 14,9% jeb apmēram 2800 bērniem - divi un vairāk.

Lai īstenotu skrīninga instrumentu komplekta ieviešanu, būtu nepieciešams ieviest skrīninga tarifikāciju ģimenes ārstu praksēs, kā arī iesaistīt speciāli apmācītus psihologus bērnu spēju un prasmju testa veikšanas atbalstam pirmsskolas izglītības iestādēs.

Tāpat nepieciešams izveidot vienotu informācijas sistēmu attīstības risku agrīnai identificēšanai un reaģēšanai, apvienojot veselības un izglītības jomu informācijas tehnoloģiju ekosistēmu. Sniķere informēja, ka šobrīd ir izstrādāta konceptuāla augsta līmeņa sistēma arhitektūra.

Informācijas sistēmas attīstības pirmajā kārtā tiktu digitalizēti bērnu ikgadējās profilaktiskās apskates rezultāti, kā arī informācijas aprite starp veselības un izglītības sektoru notiktu digitāli. Tāpat izglītības iestādes saņemtu informāciju par bērnam nepieciešamo atbalstu izglītībā, kolīdz bērns ir uzņemts skolā.

Savukārt otrajā kārtā būs vienkopus pieejama informācija par bērnam nodrošināto atbalstu veselībā, izglītībā un saņemtajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.

Sniķere arī vērsa uzmanību, ka turpmāk būtu nepieciešami padziļināti novērtējumi bērniem ar identificētiem attīstības riskiem.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis norādīja, ka viens no galvenajiem uzdevumiem šobrīd ir saprast, kā no vīzijas nonākt pie reālām darbībām. Vienlaikus viņš paredz, ka tas nozīmē nepieciešamību pēc lieliem cilvēkresursiem un finansējuma.

Iesaistītās puses vienojās tikties septembra beigās, lai spriestu par progresu darbā pie tiesiskā regulējuma izstrādes.