Daudz! Četru lielāko banku klientiem četros mēnešos izkrāpti 3,439 miljoni eiro

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos četros mēnešos izkrāpti kopumā 3,439 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.

Kopumā 2023.gada pirmajos četros mēnešos īstenoti 2063 krāpšanas gadījumi.

Vienlaikus novērsti 3011 krāpšanas gadījumi par kopumā 2,553 miljoniem eiro.

Šogad pirmajos četros mēnešos Latvija bankās konstatēti 707 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 260 410 eiro. Tāpat konstatēti 1010 investīciju krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 1 592 348 eiro, un 346 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 586 519 eiro.

Šogad pirmajos četros mēnešos izdevies novērst 885 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 793 280 eiro, 1969 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 1 582 781 eiro un 157 citus krāpšanas gadījumus par 177 027 eiro.

Tostarp aprīlī krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši kopumā 609 000 eiro.

Asociācijā norāda, ka šobrīd izteikti vairāk krāpšanas gadījumu ir saistīti ar dažādiem investīciju piedāvājumiem, tostarp viltus ziņām par kredītiem, to komisijas maksām un tamlīdzīgi.

Aprīlī bijuši 227 investīciju krāpniecības gadījumi, izkrāpjot vairāk nekā 330 000 eiro, un tik pat lielu krāpniecības mēģinājumu skaitu izdevies novērst. Savukārt telefonkrāpniecības gadījumu skaits aprīlī bija uz pusi mazāks nekā investīciju - attiecīgi 106 gadījumi, izkrāptajai summai veidojot 221 000 eiro.

Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs Anrijs Šmits norāda, ka mēnesi no mēneša krāpnieku aktivitāte ir nemainīgi augsta. Krāpnieki kļūst rafinētāki, izmantojot arvien jaunas taktikas, kā izkrāpt iedzīvotāju uzkrājumus. Ja pirms gada pārsvarā tika runāts par telefonkrāpniecības gadījumiem, tad šobrīd sāk dominēt tā saucamā investīciju krāpšana.

Šmits atzīmē, ka Latvija šajā ziņā nav unikāla, un dzīves dārdzību kā savu ēsmu veikt fiktīvus ieguldījumus, kas sola ātru un vieglu peļņu, krāpnieki izmanto visā pasaulē. Piemēram, Lielbritānijā investīciju krāpnieku skaits pēdējos piecos gados ir pieaudzis 2,9 reizes. Tāpēc zinot, ka pastāv augsta varbūtība saņemt kādu no krāpnieku šķietami vilinošajiem piedāvājumiem, cilvēkiem jābūt īpaši modriem attiecībā uz to, kam un kādos nolūkos tiek sniegti bankas dati, kā arī kam un kādos nolūkos labprātīgi tiek pārskaitīta nauda.

Finanšu nozares asociācijā informē, ka pēdējo divu mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāji masveidā turpina saņem krāpnieciska rakstura SMS paziņojumus un e-pastus, kuros ļaundari izliekas par dažādām valsts iestādēm, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu, "Tiesas.lv", "eveseliba.gov.lv" un citām. Saņemtajos paziņojumos iedzīvotāji visbiežāk tiek aicināti apmaksāt administratīvo sodu, ierasties tiesā vai iepazīties ar saņemto nodokļu apmaksu. Arī šajā gadījumā svarīgi atcerēties, ka valsts iestādes parasti šādus paziņojumus iedzīvotājiem nesūta, tāpēc tos vēlams dzēst vai ignorēt.

Finanšu nozares asociācijā norāda, ka investīciju krāpšanas gadījumos visbiežāk krāpnieki pieprasa bankas paroli, "Smart- ID" kodus vai citus personas datus, liek instalēt programmatūru, ar kuru iegūst attālinātu piekļuvi ierīcei, sola zemu risku un milzu peļņu, agresīvi biedē un steidzina, izmanto psiholoģiskus paņēmienus, meklējot cilvēka vājās vietas, nesniedz pārbaudāmu informāciju par sevi vai savu uzņēmumu, nepiedāvā atbilstošu sadarbības līgumu.

Tāpat investīciju krāpnieki visbiežāk zvana no ārvalstu numuriem un runā krievu valodā, bet ir sastopami zvani arī latviešu un angļu valodās.

Krāpniecisku paziņojumu e-pasta gadījumā jāpievērš uzmanība sūtītāja e-pasta adresei, piemēram, vai ir sūtīts no oficiālā iestādes e-pasta. Krāpniecības gadījumos tās ir kļūdainas. Krāpnieciskos ziņojumos bieži ir gramatikas kļūdas, trūkstoši burti, īpatnēji vārdu locījumi, tāpēc jāpievērš uzmanība valodas lietojumam.

Tāpat Finanšu nozares asociācija iesaka pārliecināties, vai tekstā esošās saites tiešām izskatās pēc iestādes oficiālās mājaslapas, vai vietnes nosaukumā nav lieki burti, vai ir izmantots ".lv" domēns (nevis ".net", ".com", ".app" un citi). Atsevišķi e-pasta pakalpojuma sniedzēji piedāvā iespēju pārbaudīt, uz kurieni patiesībā saite ved - to var izdarīt, uzvirzot peles kursoru uz dotās saites, bet neklikšķinot, un tad skatoties, kāda saite parādās loga apakšā.

Jau vēstīts, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā tika izkrāpti kopumā 12,037 miljoni eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2021.gadā. Pērn tika īstenoti 5354 krāpšanas gadījumi, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2021.gadā, kad tika īstenoti 5246 krāpšanas gadījumi.

2022.gadā četrās lielākajās Latvija bankās tika konstatēti 2226 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2,961 miljonu eiro. Tāpat tika konstatēti 1987 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5,104 miljonus eiro, un 1141 cita veida krāpšanas gadījums, izkrāpjot 3,972 miljonus eiro.

Salīdzinājumā ar 2021.gadu telefonkrāpšanas gadījumu skaits pērn saruka par 30%, izkrāptajai summai samazinoties par 40,2%. Vienlaikus investīciju krāpšanas gadījumu skaits pērn pieauga par 55,1%, izkrāptajai summai augot par 14,5%, bet cita veida krāpšanas gadījumu skaits palielinājies par 45,4%, izkrāptajai summai pieaugot 2,4 reizes.

Latvijā lielākā banka pēc aktīvu apmēra ir "Swedbank", seko "SEB banka", banka "Citadele" un "Luminor Bank" filiāle Latvijā.