Augļkopji tuvākajā laikā varēs pieteikt apsekošanai sala nodarītos postījumus

Augļkopji jau tuvākajā laikā varēs pieteikt apsekošanai sala nodarītos postījumus, aģentūru LETA informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Pēc tikšanās ar Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāvjiem zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) norāda, ka šī augļkopjiem ir ārkārtas situācija, jo cerēto ražu nedēļas laikā ir iznīcinājis sals.

"Ņemot vērā radušos ārkārtas situāciju nozarē, lūgšu Lauku atbalsta dienestam (LAD) jau tuvākajā laikā organizēt procesu, lai augļkopji varētu pieteikt apsekošanai savus 2023.gada pavasara salā un salnās cietušos augļu un ogu dārzus," sola Šmits.

ZM atzīst, ka bargās salnas maijā bijušas īpaši nelabvēlīgas augļkopjiem, tāpēc nozares bažas par turpmāko augļu un ogu attīstību, kā arī to ražu, ir pamatotas. Tik ilgstošs un postošs sals Latvijā nav novērots pēdējos 20 gadus.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka maija sākumā no 5.maija līdz 7.maijam gaisa temperatūra Latvijā noslīdējusi līdz -6,8 grādiem. Zāles virskārtā temperatūra dažviet visas nakts garumā bija vēl zemāka. Vienlaikus vietām sals bija novērojams kopā ar vēju, kas palielināja aukstuma postošo ietekmi uz augiem.

Kā norāda ZM, par pieteikšanos augļu un ogu platību apsekošanas termiņiem un citiem nosacījumiem ZM un LAD informāciju sniegs atsevišķi.

Ņemot vērā apsekošanas rezultātus, ZM izvērtēs situāciju un meklēs adekvātus risinājumus, lai mazinātu sala nodarītos postījumus augļu un ogu dārzos.

Ministrijā uzsver, ka augļkopība ir nozīmīga un perspektīva nozare valsts lauksaimniecībā. Augļu koku un ogulāju stādījumu platība Latvijā ir aptuveni 20 000 hektāru, turklāt lielākā daļa nozares saražotās produkcijas tiek realizēta iekšējā tirgū.

Jau ziņots, ka Latvijas Augļkopju asociācija plānoja vērsties ZM pēc atbalsta, lai laukus sakārtotu un kokus apkoptu, jo, atšķirībā no graudkopības, augļkopji nevar platības pārsēt un ražu glābt.

Pēdējo reizi nozare atbalstu saņēma 2017.gadā, kad pēc plūdiem augļkopjiem tika izmaksāti četri eiro par hektāru, ko asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte vērtēja kā "smieklīgu" atbalsta apmēru.

Pēc Rudzātes teiktā, audzētāji patlaban uztraucas par jau veiktajām investīcijām vai slēgtajiem līgumiem un līguma saistību izpildīšanu. Savukārt pircēji sezonas laikā var gaidīt, ka raža būs mazāka, piedāvājams saruks, kā arī cena Latvijas izcelsmes augļiem un ogām celsies.