Citu pušu bažas nemazina IZM pārliecību par streika prasību izpildi

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sarunās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) turpina uzstāt, ka arodbiedrības streika prasības ir izpildītas un valdības pieņemtie lēmumi par finansējuma palielināšanu pedagogu atalgojumam nodrošina darba slodzes sabalansēšanu un atalgojuma paaugstināšanu.

Kā uzsvēra IZM, to apliecinot ministrijas veiktie aprēķini, ar ko otrdien un trešdien tika padziļināti iepazīstināti pedagogu arodbiedrības pārstāvji.

Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) padomnieks analītiskajos jautājumos Jānis Salmiņš arodbiedrības pārstāvjiem pauda, ka pēc aprēķiniem secināts - valdība piešķīrusi par 1 976 776 eiro vairāk, nekā būtu nepieciešams streika prasību izpildei.

Ar piešķirto finansējumu, pēc IZM pārstāvju teiktā, pietikšot arī jauno pedagogu atalgojumam, jo aprēķinos tika ņemtas vērā arī vakantās pedagogu vietas.

Vienlaikus ministrijas veiktā datu analīze uzrādījusi, ka streika prasību izpildei vispārējai izglītībai un speciālai izglītībai būtu nepieciešams lielāks finansējums. Pēc Salmiņa teiktā, vispārējai izglītībai šī gada četriem mēnešiem būtu nepieciešams atvēlēt 21 103 296 eiro, kas ir par 3 015 548 eiro vairāk, nekā jau piešķirts. Savukārt speciālai izglītībai būtu nepieciešams par 295 321 eiro vairāk. Salmiņš gan apgalvoja, ka ministrijas rīcībā esot instrumenti, lai līdz nākamajam mācību gadam atrisinātu radušos situāciju, tomēr, kā tas tiks paveikts, atklāts netika.

IZM veiktie aprēķini arī norādīja uz apmaksājamo stundu skaita pieaugumu pedagogiem, sabalansējot pedagogu slodzi - šobrīd faktiski apmaksātās stundas nedēļā kopumā esot 957 485, bet pēc slodžu balansēšanas kopumā apmaksās 1 068 241 stundas.

Lai gan ministrija ir aprēķinājusi, kā pašvaldībām būtu indikatīvi jāsadala piešķirtās mērķdotācijas pedagogu darba samaksai, tomēr tā atkārtoti uzsvēra, ka par reālo sadalījumu atbildīgas ir pašvaldības.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka arodbiedrībai nepieciešams laiks, lai iepazītos ar ministrijas prezentētajiem aprēķiniem. Pēc Vanagas vārdiem, aprēķini, kas tika iesniegti 26.aprīlī, 10.maijā un 16.maijā, bijuši atšķirīgi, tāpēc nav iespējams pārliecināties par to korektumu.

Čakša atzina, ka iepriekš tika pieļautas kļūdas, tāpēc šobrīd notiek darbs pie analītiskās kapacitātes uzlabošanas.

LIZDA padome ārkārtas sēdē trešdien lēma par to, vai ar piešķirto valdības finansējumu tiešām ir pietiekami, lai izpildītu izvirzītās pedagogu streika prasības par atalgojuma palielināšanu un slodžu sabalansēšanu.

Vanaga norādīja, ka LIZDA līdz 24.maijam turpinās sarunas ar IZM, jo, lai arī "caurskatāmība aprēķinos palielinās", arodbiedrība vēlas gūt pārliecību par aprēķinu korektumu.

Arodbiedrības vadītāja nosodīja IZM atkārtoti pausto informāciju, ka "viss ir kārtībā", lai arī ministrijas pārstāvji atzina pieļautās neprecizitātes un nepieciešamību tās novērst.

Gadījumā, ja rudenī atklāsies, ka ar valdības piešķirto finansējumu nav iespējams nodrošināt atalgojuma palielināšanu un slodžu balansēšanu, Vanagas ieskatā Čakšai būtu jāatkāpjas.

Valdība 21.aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus MK noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra plānota 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ - pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.

Lai nodrošinātu zemākās stundas likmes palielināšanu, tika nolemts piešķirt šogad 9 039 833 eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Neskatoties uz šo valdības lēmumu, LIZDA 24.aprīlī sāka trīs dienu streiku, pārmetot, ka valdība nav izpildījusi visas streika prasības un gala lēmumu pieņēmusi vēlāk nekā bija solījusi. LIZDA pirms streika pamatā prasīja palielināt pedagogu algas un mainīt slodžu sadalījumu.

Sākoties streikam, LIZDA un IZM bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības - IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.

LIZDA draudēja pagarināt streiku, uzstājot, ka valdība neesot izpildījusi visas streika prasības. Šādos apstākļos puses turpināja sarunas.

Valdība 26.aprīlī lēma papildus piešķirt 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielināšanai, lai tādējādi izpildītu pēdējās pedagogu streika prasības.

Lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī tiem pedagogiem, kuru algas likme šobrīd ir lielāka par minimālo, IZM aplēsusi, ka nepieciešams palielināt par 3,38% viena izglītojamā izmaksas. Grozījumi noteikumos paredz, ka 1.-6.klases skolēnu vidējās izmaksas tiks palielinātas no 105,09 eiro uz 108,64 eiro, 7.-9.klases skolēnu vidējās izmaksas - no 135,41 eiro uz 139,99 eiro, savukārt 10.-12.klases skolēniem - no 145,51 eiro uz 150,43 eiro