Mūrniece saka, kas būs priekšā pēc jauno NATO aizsardzības plānu apstiprināšanas

Jaunie NATO aizsardzības plāni, kurus plānots apstiprināt samitā Viļņā, būs būtisks elements NATO atturēšanas politikas stiprināšanā, taču priekšā vēl būs nopietns darbs, lai šos plānus ieviestu dzīvē un praktiski stiprinātu NATO kolektīvo drošību, trešdien Krustpils pilī žurnālistiem pauda Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

"Domāju, ka nākotnē redzēsim biežāku un apjomīgāku sabiedroto klātbūtni Latvijā un daudz jaudīgāku NATO kā organizāciju," norādīja Mūrniece.

Otrdien un trešdien Jēkabpilī notika Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksme, kurā piedalījās Mūrniece, Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.

Mūrniece norādīja, ka Baltijas valstu sadarbība ir vienmēr bijusi izšķiroša reģiona drošībai, un tagad tas ir īpaši nozīmīgi. Runājot par reģionālās drošības izaicinājumiem, Baltijas valstis ir vienisprātis, ka Krievija arī turpmāk būs lielākais militārais drauds Baltijas valstu un alianses drošībai, un nav pamata gaidīt pozitīvas pārmaiņas Krievijas īstenotajā ārpolitikā, tāpēc Baltijas valstis turpinās ieguldīt savu aizsardzības spēju stiprināšanā.

Vienlaikus Baltijas valstis turpinās atbalstīt Ukrainu, piemēram, Latvijai šogad apmāca 3000 Ukrainas karavīru.

Šodien ministri arī vienojušies ievērojami palielināt uzņemošās valsts atbalstu tiem NATO sabiedrotajiem, kas nodrošina Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu.

Mūrniece atzīmēja, ka Ādažu militārā bāze un poligons patlaban ir lielākais Baltijā, bet topošais Sēlijas poligons būs labāks un attiecīgi kļūs par lielāko Baltijā.

Anušausks pauda prieku, ka Baltijas valstu sadarbība kļūst ciešāka un NATO ir spilgts piemērs kolektīvās drošības nodrošināšanā, savukārt Pevkurs norādīja, ka ir jādomā par aizsardzības budžeta palielināšanu, jo Krievijas agresija Ukrainā turpinās.

Jau ziņots, ka ministri tikās, lai apspriestu reģionālās drošības situāciju un izaicinājumus, turpmāka atbalsta sniegšanu Ukrainai, kā arī Baltijas valstu prioritātes gaidāmajā NATO samitā Viļņā.

Tāpat Baltijas valstu aizsardzības ministri pārrunājuši savstarpējo sadarbību bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanā, tostarp pretgaisa aizsardzības spēju attīstīšanā un Baltijas valstu kopējos aizsardzības nozares iepirkumos, kā arī līgumu par aizsardzības sadarbības pastiprināšanu un sadarbības formātus.

Šogad vadošās valsts lomu trīspusējā Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formātā ir uzņēmusies Latvija. Baltijas valstis uztur regulāru aizsardzības ministru un bruņoto spēku komandieru, kā arī ekspertu līmeņa dialogu par aizsardzības politiku un spēju attīstību.

Baltijas valstu sadarbības formātā tiek realizēti arī vairāki nozīmīgi projekti - Baltijas valstu Apvienotais štāba elements, Sauszemes spēku, Gaisa spēku un Jūras spēku sadarbība, kā arī sadarbība Baltijas Aizsardzības koledžā, kurā mācās un dienesta pienākumus pilda visu trīs Baltijas valstu bruņoto spēku karavīri un civilais personāls.

2013.gada janvārī parakstīts Baltijas valstu militārās sadarbības ietvardokuments, kurā ir noteikti Baltijas valstu militārās sadarbības formāti, to funkcijas un atbildība, organizācijas un darbības principi.