Latvijas glābšanas sindroms. Saruna ar komponistu Jāni Lūsēnu

"Pašlaik vedu būvmateriālus, Rīgā esmu reti. Manā dzīvē svarīgākais šobrīd ir Ozolu skola," saka komponists Jānis Lūsēns, kad aprīļa sākumā uzrunāju viņu intervijai. Teju pie pašas Igaunijas robežas – starp Gaujienu un Valku – atrodas viņa izlolotais mūzikas nams, kura nosaukumā Lūsēnam bijis svarīgi saglabāt tieši skolas vārdu. Abi viņa vecāki ir bijuši skolotāji, bet pie viņa jaunās mājvietas Ziemeļvidzemē ir rožu dobe – veltījums Latvijā slēgtajām mazajām lauku skolām. Komponists joko, ka viņam piemīt Latvijas glābšanas sindroms, it īpaši, ja runa ir par pamestām vietām, bet, līdzko sarunā ienāk tēmas par karu, politiku un kultūru, viņš stingri nosaka: kara laikā ir tikai melns vai balts, Ukrainā ir tikai dzīvība vai nāve.