lv
6Qgv9rLlsTI0dnFzdazz353LAkE89Z84sJtyHQum
1703803

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus

Latvija pagājušajā gadā piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir tikpat, cik 2021.gadā, liecina "Ernst & Young" ("EY") jaunākais investīciju pievilcības pētījums "EY Attractiveness Survey Europe", kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Vienlaikus "EY" pārstāvji atzīmē, ka šajos jaunajos tiešo ārvalstu investīciju projektos pērn radīts mazāk jaunu darbavietu nekā gadu iepriekš, proti, pērn Latvijā radītas 1620 jaunas darbavietas, kamēr 2021.gadā - 2662.

Latvija pērn ierindojās astotajā vietā Eiropā pēc ārvalstu investīciju radīto jauno darbavietu skaita uz miljons iedzīvotājiem, kamēr 2021.gadā Latvija bija piektajā vietā.

Arī Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits saglabājās gandrīz 2021.gada līmenī, uzrādot pieaugumu vien par 1%, bet jaunās investīcijas pērn radīja par 16% mazāk jaunu darbavietu nekā gadu iepriekš.

Lietuvā pagājušajā gadā sākti 47 jauni tiešo ārvalstu investīciju projekti, kas ir par sešiem vairāk nekā 2021.gadā, kad tika sākts 41 projekts, bet Igaunijā pērn piesaistīti deviņi jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir tikpat, cik gadu iepriekš.

Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3503 jaunas darbavietas, kamēr gadu iepriekš tika radītas 3374 jaunas darbavietas, bet Igaunijā pagājušajā gadā radītas 70 jaunas darbavietas, kamēr gadu iepriekš tika radītas 2500 jaunas darbavietas.

Lietuva pērn pēc ārvalstu investīciju radīto jauno darbavietu skaita bija piektajā vietā, kamēr 2021.gadā Lietuva bija sestajā vietā, bet Igaunija pēc atbilstošā kritērija top20 valstu sarakstā nav iekļuvusi. Pirmajā vietā šajā rādītājā ir Īrija, seko Serbija un Portugāle.

"EY" pārstāvji arī atzīmē, ka pēc jaunu projektu skaita uz miljons iedzīvotājiem Latvija pērn ierindojās piektajā vietā Eiropā , kamēr 2021.gadā Latvija bija desmitajā vietā. Lietuva pērn ierindojās sestajā vietā, kamēr 2021.gadā Lietuva bija 11.vietā, bet Igaunija bija 43.vietā. Šajā rādītājā vadošās valstis pērn bija Īrija, Beļģija un Francija.

Eiropas valstīs kopumā 2022.gadā reģistrēti 5962 jauni ārvalstu investīciju projekti, kamēr 2021.gadā - 5877 projekti. Pērn gada laikā jaunās investīcijas Eiropā radīja 343 000 jaunu darbavietu, kamēr gadu iepriekš - 394 000 darbavietu. Visvairāk jaunu investīciju Eiropā ieplūda programmatūras izstrādes un informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu nozarēs - 1182 jauni investīciju projekti, seko uzņēmējdarbības un profesionālie pakalpojumi - 765 projekti.

Visvairāk jaunu ārvalstu investīciju projektu Eiropā pagājušajā gadā, tāpat kā gadu iepriekš, piesaistīja Francija (1259), seko Lielbritānija (929), Vācija (832), Spānija (324) un Turcija (321).

"EY" atzīmē, ka vadošā trijnieka vien Francija spējusi audzēt jaunu investīciju projektu skaitu, proti, par 3%, kamēr Lielbritānijā reģistrēts kritums par 6%, bet Vācijā - par 1%. Būtisku izaugsmi pagājušajā gadā pieredzējusi Rumānija, kurā sākts par 86% vairāk jaunu investīciju projektu nekā gadu iepriekš, to skaitam sasniedzot 69. Rumānijai pēc straujākās jaunu projektu skaita izaugsmes seko Grieķija (+57%) un Zviedrija (+42%).

"EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols skaidro, ka, vērtējot Latvijas sniegumu investīciju piesaistē jāņem vērā konteksts, proti, ekonomikas izaugsme visā Eiropā stagnē augstas un noturīgas inflācijas, pieaugošu procentu likmju un Ukrainas kara ietekmē. Tas vairo uzņēmēju piesardzību investēt un Latvijas rādītāji investīciju jomā šajos apstākļos nav slikti.

Taču Krols norāda, ka sarežģīta ekonomikas situācija Eiropā un pasaulē arī nozīmē, ka Latvijai ir jāpieliek papildu pūles, lai pievilinātu ārvalstu investīcijas, jo konkurence par katru investoru eiro tagad tikai pieaug.

Pēc Krola paustā, Latvijai investīciju jomā vairs nepietiks ar ierasto lietu kārtību - ir jādara vairāk, ir nepieciešamas jaunas idejas reglējumā un skaidra politiskā griba signalizēt investoriem, ka Latvija ir īstā vieta viņu uzņēmumam vai ražotnei.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns norāda, ka 2022.gada investīciju rezultātus ietekmēja karš Ukrainā. Tas uz brīdi radīja sastingumu un lēmumi netika pieņemti, tādēļ uz šī fona rezultāti vērtējami pozitīvi. Pagājušā gada nogalē investoru interese atjaunojās un 2023.gada pirmo četru mēnešu rezultāti uzrāda pozitīvu dinamiku. LIAA ir 46 jauni projekti, kuru kopējais plānotais investīciju apmērs ir 2,14 miljardi eiro.

"EY Attractiveness Survey Europe" pētījums tiek veikts ik gadu, apkopojot gan investīciju projektu kvantitatīvos datus, monitorējot vairāk nekā 10 000 ziņu avotu, gan aptaujājot 501 starptautisku investīciju lēmumu pieņēmēju.

Valdība plāno reformēt bērnu ēdināšanas sistēmu Latvijā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) un veselības ministre Līga Meņģelsone pauduši atbalstu zemkopības ministra Didža Šmita (AS) iniciatīvai par bērnu ēdināšanas sistēmas transformēšanu Latvijā un apņēmušies līdzda...

Izsludināts konkurss militārās mobilitātes projektu atlasei transporta nozarē

Eiropas klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) izsludinājusi projektu iesniegumu atlases konkursu TEN-T pielāgošanai divējāda lietojuma civilai aizsardzībai Militārās mobilitātes finansējuma ietvaros, aģentūru LETA informēja Satiksmes...

Oficiāli! Rinkēvičs ticis izvirzīts Valsts prezidenta amatam

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informē...



Komentāri