Zigmara Liepiņa opera «Parīzes Dievmātes katedrāle» atgriežas

17. un 18.jūlijā Dzintaru koncertzālē "Jūrmalas festivālā" klausītājiem būs unikāla iespēja dzirdēt ikonisko Zigmara Liepiņa operu "Parīzes Dievmātes katedrāle" jaunā iestudējumā, informē komponista Komunikācijas vadītāja Indra Vilipsone.

Komponista opera savulaik kļuva par latviešu opermūzikas simbolu, - tās uzvedums Latvijas Nacionālajā operā guva grandiozus panākumus un tika izrādīts 96 reizes. Operas kompaktdisks kļuva par pieprasītāko latviešu opermūzikas ierakstu. Zigmara Liepiņa sirdi plosošā mūzika, Esmeraldas un Kvazimodo traģiskais mīlestības stāsts vēsta par nesalaužamu gara spēku un spēju mīlēt pāri robežām.

"Parīzes Dievmātes katedrālē" ir sevišķi izpaudies komponista Zigmara Liepiņa nepārspējamais melodiķa talants, kā arī meistarība radīt lielas formas darbu.

Opera līdz šim piedzīvojusi trīs iestudējumus. Pirmo reizi Latvijas Nacionālajā operā 1997.gadā, kad komponists par to saņēma Lielo Mūzikas balvu. 2012.gadā Klaipēdas muzikālajā teātrī un tajā pašā gadā arī Latvijas Nacionālajā teātrī opera tika jauniestudēta teātra versijā. Kritiķu apbalvota un klausītāju mīlēta, šī opera atgriežas uz skatuves šovasar Jūrmalas festivālā, lai piedzīvotu jau savu ceturto uzvedumu. Galvenajās lomās uzstāsies jaunās paaudzes spožais soprāns Ilze Grēvele-Skaraine, pazīstamais dziedātājs Dons, kā arī Latvijas Nacionālās operas solisti Edgars Ošleja, Ieva Parša, Rihards Millers, Krišjānis Norvelis, Artjoms Safronovs, Evija Martinsone, Daniils Kuzmins. Jūrmalas festivāla orķestri un kori diriģēs Mārtiņš Ozoliņš.

Radošajā komandai pievienosies režisore Dita Lūriņa-Egliena, scenogrāfe Inga Bermaka, kostīmu māksliniece Agija Vismane, horeogrāfs Artūrs Nīgalis un gaismu mākslinieks Māris Sējāns.

Zigmars Liepiņš reiz teicis: "Opera "Parīzes Dievmātes katedrāle" man ir viens no mīļākajiem darbiem. Lieliskais Kaspara librets reiz rosināja mūziku, kas pati plūda uz vārdiem. Man bija tikai jāpaspēj pierakstīt. Un kad šo darbu pārtulkoja lietuviski, lai uzvestu Klaipēdas Muzikālajā teātrī, tad izrādījās, ka kods, kas ir šai darbā, nekur nepazūd. Tas ir kods, kurš jau no Viktora Igo nemirstīgā romāna uzrakstīšanas laika seko visos tā pārveidojumos. Filmās, baletā, mūzikā. Krāsaini personāži un raksturi, kaislības, īsta mīlestība un traģisks fināls. Es pats sevi uzskatu par romantiķi mūzikā. Bet tā kā "Trīs draugos" Remarks savu varoni nosauca par pēdējo romantiķi, tad droši vien šodien modernāk būtu teikt - neoromantiķi. Mīlestība ir mūžīga!"