LTRK stāsta kādā scenārijā nesaņems līdzekļus no Eiropas Komisijas

Ja neizpildīsim vienu reformu, bet izpildīsim citu, īstenojot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmas, mēs tāpat līdzekļus no Eiropas Komisijas (EK) nesaņemsim, otrdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa.

Komisijā diskutēja par Atveseļošanas un noturības mehānisma uzņēmējdarbības atbalsta digitalizācijai programmu ieviešanas gaitu.

Zariņa norādīja, ka atveseļošanas un noturības mehānisms tapa kā atbilde uz Covid-19 radīto ekonomisko lejupslīdi, lai valstis var atjaunot savu ekonomiku, kā arī, lai gadījumos, ja šādas krīzes atkārtotos, lai valstu ekonomika būtu noturīgāka.

Savukārt komentējot uzņēmēju norādītajās problēmas programmas ieviešanas gaitā, Zariņa sacīja, ka jau plānojot dažādas programmas, ir nepietiekama savstarpēja saziņa, tostarp arī izstrādājot Ministru kabineta (MK) noteikumus, kā arī saziņā ar EK.

"SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs komisijas sēdē norādīja, ka pašreiz no atveseļošanas fonda naudas līdz dzīvam uzņēmumam nav nonācis neviens eiro, un "joprojām dzīvojam kognitīvajā disonansē klausoties ministriju, ka viss ir kārtībā".

Vienlaikus Bergs norādīja, ka joprojām uztur prasību nomanīt Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) vadību, jo "ar to vadību, kāda šobrīd ir CFLA strādāt nav iespējams".

Komentējot struktūrfondu programmu, Bergs norādīja, ka pašreiz ir "visu vai neko. Vai nu izpildāt visus nosacījumus un saņemat finansējumu, vai kādu neizpildāt un nesaņemat neko".

Tāpat Bergs pauda bažas, ka šis programmas izpilde nebūs iespējama. Kompetenču centru projektiem vajadzēja sākties jau pirms gada, un projekta ietvaros valsts ir apņēmusies digitāli transformēt 7000 uzņēmumus, kas turpmākajos trīs gados nozīmētu to, ka vienā dienā kompetenču centriem ir jāapkalpo 20 uzņēmumu, jo katram uzņēmumam paredzēts veikt testu divas reizes.

Bergs pauda bažas, ka tas nav iespējams, jo vēl ir jāpārliecina uzņēmumi, ka tas ir jādara. Vienlaikus viņš pauda neizpratni par to, kur radies skaits - 7000 uzņēmumi, jo sākotnēji paredzēta 3500 uzņēmumu digitalizācija.

"Lai panāktu kādus risinājumus ir kardināli jāreformē un jātransformē CFLA - no prokuratūras par uzņēmējdarbību veicinošu iestādi, kā arī ir jāiet uz Eiropas Savienību un ir jāpanāk saprātīgi noteikumi", sacīja Bergs.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji norādīja, ka noteikumu izstrādes laikā secināts, ka tas, kā izstrādājam MK noteikumus, nav tas efektīvākais un iespējams ir jāveic kādas izmaiņas, tomēr arī tas ir sarežģīts process.

Vienlaikus FM pārstāvji aicināja visas iesaistītās puses strādāt kopīgi un atrisināt radušās problēmas, lai digitalizācijas programmu būtu iespējams izpildīt laikā

Savukārt CFLA pārstāvji norādīja, ka CFLA var noslēgt līgumus, ja ir par ko šos līgumus slēgt - CFLA neveic visu līgumu atlasi un slēgšanu, un šajā gadījumā Ekonomikas ministrija ir noteikusi sasniedzamos rezultātus.

Jau ziņots, ka uzņēmēji atklātā vēstulē aicināja valdību mainīt CFLA un FM atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Vēstule nosūtīta Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei (NA), Ašeradenam, klimata un enerģētikas ministram Raimondam Čudaram (JV), kā arī veselības ministrei Līgai Meņģelsonei.

Vēstulē teikts, ka CFLA vadības lēmumi rada reālus draudus Latvijas attīstībai un Latvijas tēlam Eiropā - tā vietā, lai kopā ar ministriju atbildīgajiem ierēdņiem atbalstītu Latvijas uzņēmējus, īstenojot Ministru kabinetā apstiprinātās programmas, tiek novilcināta, bremzēta un būtībā apturēta ES struktūrfondu programmu sākšana un īstenošana inovāciju un digitālās transformācijas atbalstam. Pat jau īstenoti un CFLA apstiprināti projekti tiek apšaubīti, pie tam šīs šaubas izpaužas kā vēstules Eiropas iestādēm, nevis sarunas ar uzņēmējiem.

Atveseļošanas un noturības mehānisma uzņēmējdarbības atbalsta programmas tika diskutētas un plānotas kopš 2021.gada aprīļa. Pēc ilgstošām diskusijām Ministru kabinets 2022.gada 5.jūlijā pieņēma jauno Kompetences centru programmu. 2022.gada septembrī astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centri - meža nozarē, pārtikā, farmācijā, mašīnbūvē, informācijas tehnoloģijās, elektronikā, enerģētikā un transportā, ķīmijā un biotehnoloģijās - iesniedza projekta pieteikumus un redzējumu par nozares inovāciju tālāku attīstību.

Līdz 2022.gada septembrim projekti tika izvērtēti un apstiprināti Ekonomikas ministrijā. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem 2022.gada ceturtajā ceturksnī kompetences centri izsludināja inovāciju projektu konkursus, izvērtēja projektus un iesniedza apstiprināšanai CFLA. Pašlaik ir 2023.gada aprīlis, un joprojām neviens projekts no CFLA puses nav apstiprināts, lai gan tas bija jāizdara 30 darba dienu laikā, un nav arī saņemta informācija, ka vērtēšanas process tiek pagarināts, norāda uzņēmēji. Vienlaikus uzņēmējiem tiek izvirzītas jaunas prasības, ko neparedz esošais regulējums.