Paredz neprognozējamu darba uzteikumu lavīnu, mainot izdienas pensijas

Izdienas pensiju nosacījumu maiņa var izraisīt neprognozējamu darba uzteikumu lavīnu, kas gala rezultātā var radīt draudus valsts iekšējai un ārējai drošībai, vēstulē premjeram Krišjānim Kariņam (JV) norādījusi Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība (LAPA).

Ņemot vērā Kariņa publiskos izteikumus saistībā ar esošo izdienas pensiju sistēmu, arodbiedrība lūdz sniegt skaidrojumus "saprotamā latviešu valodā" par to, ko tad īsti premjers plāno izdienas pensiju jautājumā.

Arodbiedrība premjeram atgādinājusi, ka lielākā daļa no tiem darbiniekiem, kuriem ir tiesības uz izdienas pensiju, rūpējas par Latvijas iekšējo vai ārējo drošību un katru dienu, veicot savus darba pienākumus, ir spiesti riskēt ar savu dzīvību un veselību.

"Pastāvošie izdienas pensiju nosacījumi ir viena no nedaudzajām palikušajām sociālajām garantijām, kuras esamība darbam drošības sistēmās ir spējusi piesaistīt augstas klases speciālistus, ja šie nosacījumi pēkšņi tiktu grozīti, tas var izraisīt neprognozējamu darba uzteikumu lavīnu, kas gala rezultātā var radīt draudus Valsts iekšējai un ārējai drošībai," teikts vēstulē.

Arodbiedrība lūdz sniegt rakstiskas garantijas, ka pastāvošā izdienas pensiju sistēma tuvāko gadu laikā netiks grozīta, pretējā gadījumā arodbiedrība būšot spiesta sākt protesta akcijas, aicinot tajās piedalīties visus tos drošības struktūru darbiniekus, kuru izdienas pensijas var tikt apdraudētas.

Jau ziņots, ka Ministru prezidents valdības sēdē 6.aprīlī izteicās, ka Latvijā neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu. Premjers to pauda, diskutējot par valsts ekonomisko stāvokli un tā uzlabošanas iespējām pēc informatīvā ziņojuma par Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam uzklausīšanas.

Vēlāk viņš skaidroja, ka pensionēšanās vecuma celšana nav šī Saeimas sasaukuma jautājums, taču pie tā nākotnē var nākties atgriezties, jo valstī arvien akūtāk trūkst darbaspēka.

Savukārt labklājības ministre Evika Siliņa (JV) Latvijas Radio norādīja, ka Latvijā aizvien turpinās jau iesāktā pensionēšanās vecuma celšana, kas 2025.gadā sasniegs 65 gadu vecumu, un jauna reforma pašlaik netiekot plānota.