Eirokomisārs: Baltijas elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropu ir reālistiska

Baltijas eletroapgādes tīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas sistēmu varētu notikt 2024.gadā, piektdien paziņoja Eiropas Komisijas vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virginijus Sinkevičs.

Viņš piebilda, ka esošās tehniskās problēmas var atrisināt un tas arī būtu jādara.

"Esmu teicis [Eiropas] Komisijā, ka mums ir jāgarantē, ka visas trīs Baltijas valstis pēc iespējas ātrāk pabeidz sinhronizācijas ceļu un jebkādi šķēršļi ir jālikvidē, kas, manuprāt, ir diezgan vienkārši izdarāms," Sinkevičs sacīja žurnālistiem Viļņā.

"Labprāt redzētu līdzīgu mobilizācijas līmeni no Latvijas un Igaunijas puses," teica eirokomisārs.

Viņš arī pauda viedokli, Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīkliem 2024.gadā "ir reālistiska". "Uz papīra redzams, ka ir problēmas ar iepirkumu, ar piegādātājiem - tās visas ir atrisināmas," pauda Sinkevičs, piebilstot, ka "tam nepieciešama politiskā griba un smags darbs".

Sinkevičs arī izteica pārliecību, ka Baltijas valstis to paveiks un "tā kļūs par vēl vienu saiti, kuru pārgriezīsim un kļūsim neatkarīgāki".

No Eiropas Komisijas Lietuvas politiķis sagaida centienus nodrošināt, ka Baltijas valsts elektropārvades tīklu sinhronizācija tiks pabeigta pēc iespējas ātrāk.

Lietuvas elektrības pārvades sistēmu operators "Litgrid" sestdien, 22.aprīlī, pirmo reizi veica valsts elektrības sistēmas izolētas darbības pārbaudi, kas bija veiksmīga.

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ziņu aģentūru BNS šonedēļ informēja, ka Lietuvas veiktā pārbaude ir viena no sarežģītākajām, kādas līdz šim veiktas Baltijas energosistēmā, tomēr tā nepaātrina sinhronizācijas procesu.

Kā pausts AST komentārā, līdz maija beigām Baltijas un Polijas pārvades tīklu operatori plāno saņemt pētījumu par paātrinātu sinhronizāciju rezultātus, kas sniegs atbildīgajām ministrijām labāku informāciju iespējamām diskusijām par sinhronizācijas projekta plāna izmaiņām.

Savukārt Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijā uzsvēra, ka atslēgšanās no BRELL tīkla ir visu trīs Baltijas valstu prioritāte, tomēr tas ir jāizdara ar "mazākajiem iespējamiem tehniskajiem riskiem".

Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering" paziņoja, ka nekādi lēmumi par paātrinātu sinhronizāciju nav pieņemti un 2025.gads joprojām ir mērķis, kad jāpabeidz process.

Lietuvas amatpersonas iepriekš paziņoja, ka veiksmīgas pārbaudes gadījumā valsts apsvērs iespēju no BRELL līguma, kas Baltijas valstis savieno ar Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, izstāties 2024.gada februārī. Amatpersonas uzsvēra, ka, palaižot garām šo iespēju, Lietuva no līguma varēs izstāties tikai 2025.gadā, kas varētu kavēt plānus ātrāk sinhronizēt tīklus ar kontinentālo Eiropu.

Lietuva ir apņēmusies līdz 2024.gada februārim sinhronizēt elektrības tīklu ar Rietumeiropu, lai gan Latvijai un Lietuvai ir šaubas par iespējām un rentabilitāti desinhronizāciju veikt ātrāk, nekā plānots iepriekš.

Baltijas valstis iepriekš vienojušās līdz 2025.gada nogalei plāno izveidot savienojumu ar kontinentālo Eiropu.

Pašlaik Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas ietilpst Krievijas elektroapgādes sistēmā IPS/UPS jeb tā dēvētajā BRELL lokā, kas rada gan ģeopolitiskus, gan enerģijas drošības riskus, jo Krievija kontrolē apgādes sistēmas frekvenci un var ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas darbību.

Eiropas Komisijas vērtējumā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ir politiska un finansiāla prioritāte, kuras īstenošanai piešķirti vairāk nekā 1,2 miljardi eiro.