LBAS: Lai uzņēmums veiksmīgi darbotos, svarīgākais ir vesels darbinieks

Lai uzņēmums veiksmīgi darbotos un varētu īstenot savus mērķus, pats svarīgākais ir vesels darbinieks, šodien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rīkotajā konferencē "Darba aizsardzība = katra cilvēka pamattiesība" akcentēja LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja.

Pēc viņas paustā, ja darbinieks būs apmierināts, vesels, strādās drošā vidē, tiks nodrošināti pareizi darba apstākļi, darba aizsardzības līdzekļi, tas viss vairos produktivitāti un palīdzēs uzņēmumam ne tikai nopelnīt naudu un maksāt lielākas algas, bet arī uzlabos reputāciju un darbinieku apmierinātību.

Oškāja atzīmēja, ka darba drošībai un veselīgai darba videi ir jābūt ikviena uzņēmēja, iestādes, Valsts darba inspekcijas, Labklājības ministrijas (LM) un arodbiedrību darba kārtībā iekļautam jautājumam. Visa pamatā ir sadarbība un vērības.

"Drošība sākas ar katru no mums un par drošību, veselību ir jārūpējas ne tikai darbā, bet arī ārpus darba laika. Bieži vien nelaimes gadījumi darbā ir saistīti ar dažādām slimībām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām. Ir svarīgi laicīgi pārbaudīt savu veselību un sekot tai līdzi," teica LBAS pārstāve.

Viņa skaidroja, ka darba vides riski būtiski ietekmē nodarbināto veselību un pirmais, kas parāda uzņēmuma attieksmi pret darba drošību un aizsardzību, ir pati vadība. Darba devējiem ir jānovērtē riski, jānodrošina pareiza darba vide, apstākļi un jāizsniedz aizsardzības līdzekļi un jāieklausās pašos darbiniekos, jākonsultējas ar uzticības personām, jo tieši tās vislabāk zinās, kas darbiniekiem ir vajadzīgs.

Arī darbiniekiem pašiem ir pienākums ievērot darba devēja norādījumus un neuztvert drošībai darbā kā apgrūtinājumu. Apmācībām un instruktāžām nedrīkst pieiet formāli, jo tieši neuzmanība un paviršība joprojām ir biežākais cēlonis nelaimes gadījumiem darbā.

LBAS pārstāve uzsvēra, ka veselība, aizsardzība, drošība ir svarīgs sociālā dialoga jautājums gan nacionālajā līmenī, gan arī uzņēmumu un nozaru līmenī. Darba aizsardzības jomā visām iesaistītajām pusēm ir jāstrādā visos virzienos - gan no medicīniskās puses, runājot par darba higiēnu, gan no darba tiesiskās puses, piemērojot un radot attiecīgus normatīvos tiesību aktus, gan no organizatoriskās puses, veidojot kvalitatīvu darba aizsardzības sistēmu un no tehniskās puses, nodrošinot drošību.

LM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis klāstīja, ka darba drošības jautājums katru gadu kļūst arvien svarīgāks. Viņš vērsa uzmanību, ka Nodarbinātības valsts aģentūra īsteno programmu, iesaistot jauniešus un bērnus darba tirgū uz vasaras darbiem, kas bieži vien ir viņu pirmā oficiālā darba pieredze.

Viņa ieskatā, programma ir svarīgs pīlārs, kā tiek attīstīts darba tirgus. Īpaši svarīgi darba devējiem un darba drošības, aizsardzības speciālistiem īpaši piedomāt par šo grupu, lai tajā brīdī, kad rodas pirmā darba pieredze, plaši un skaidri izstāstīt, kas ir darba aizsardzība, kā ir jārīkojas.

Uršuļskis norādīja, ka pirmā darba pieredze atstāj lielu iespaidu uz visu cilvēka darba dzīvi. Ja ar bērniem un jauniešiem tiek veikts preventīvais darbs, pastāv liela varbūtība, ka arī turpmākajās darba vietās viņi paši aizdomāsies par darba aizsardzību un meklēs iespējamās nepilnības.

LM parlamentārais sekretārs teica, ka aizvadīto piecu, desmit gadu laikā LM pievērš uzmanību veidiem, kā vislabāk iesaistīt darba tirgū cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Tas ir labs veids, kā uzlabot cilvēkiem dzīvi sabiedrībā, gan arī atrisināt darba spēka problēmas, kas jūtamas daudzos sektoros.

Strādājot ar cilvēkiem, kuriem ir īpašas vajadzības, jāatceras, ka ir nepieciešama citādāka pieeja - iespējams, jāpastāsta vairāk, jāpastrādā ilgāk. Darba aizsardzība ir viens no svarīgākajiem aspektiem, lai radītu drošības sajūtu darbā, lai cilvēki šajā darba vidē gribētu palikt.

Runājot par to, kā darba aizsardzībā tiek iesaistīti gados vecāki nodarbinātie, Uršuļsks sacīja, ka šie cilvēki nostrādājuši ilgus gadus. Viņu darba karjeras sākumā darba aizsardzības nodrošināšana bija pavisam citādākā līmenī, nekā tas ir sasniegts patlaban. Arī šī ir grupa, par kuru īpaši jāpadomā, izstāstot un parādot viņiem jaunākās tendeces darba aizsardzībā.

Tāpat, LM parlamentārā sekretāra ieskatā, riska faktori darba vidē, ko ir iespējams preventīvi novērst, arī ir jautājums, par kuru ir jādomā. Ikvienam savā darbā ir jāpadomā un ikdienā, iespējams, jāskatās uz citiem kolēģiem, jo, pamanot problēmu saknē, to ir iespējams ātrāk un lētāk novērst.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs uzsvēra, ka droša darba vide ir gan darbinieka pamattiesības, gan darba devēja sociālā un tiesiskā atbildība. LDDK biedri kā vienu no savām prioritātēm ir izvirzījusi un apstiprinājusi vesela, kvalificēta un sociāli aizsargāta darbaspēka pieejamība, tāpēc LDDK kā sociālā dialoga partneris aktīvi strādā pie darba drošības regulējuma pilnveides un darbinieku veselības aprūpes pieejamības veicināšanas.

LDDK sniegusi un turpina sniegt konsultācijas, rīkot seminārus par drošu darba vidi. Tāpat ir aizvadīti projekti, lai sekmētu iekļaujošu darba vidi, elastīgu darba tirgu, darba un privātās dzīves līdzsvaru darbinieku labbūtības pieaugumam. Tāpat LDDK aktīvi strādā, lai pilnveidotu elastīgas darba formas regulējumu, izceltu labās prakses piemērus darba devēju vidū.

Gorkšs atzīmēja, ka darba ikdienā jārēķinās ar fizisko un psihoemocionālo veselību, darbinieku labbūtību, tehnoloģijām, palīdzglīdzekļiem un citām lietām. Nozares saskaras ar ļoti daudzveidīgiem izaicinājumiem - dažviet lielākais izaicinājums ir panākt, lai darba ņēmēji ievēro darba devēja izstrādātos noteikumus, citviet darba ņēmējs sagaida lielāku atbalstu no darba devējiem.