Čakša atkārtoti uzsver pašvaldību nozīmi pedagogu atalgojuma sadalē

Uzrunājot Doma laukumā sanākušos protestētājus, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) pirmdien atkārtoti uzsvēra pašvaldību nozīmi pedagogu atalgojumu sadalē un norādīja, ka nav pieņemami, ja pašvaldības nevienlīdzīgi sadala tām piešķirto dotāciju.

Ministre arī norādīja, ka katrs skaitlis un slodžu sadalījums piektdien apstiprinātajā Ministru kabineta (MK) noteikumu projektā bija saskaņots ar arodbiedrību jau janvārī, gan noliedzot, ka veiktas arī izmaiņas.

Tam nepiekrita Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, norādot, ka arodbiedrība nav piekritusi MK noteikumos norādītajai slodzei atbalsta personālam, kā arī tam, ka šai pedagogu grupai nav norādīta zemākā atalgojuma likme.

Čakša pauda sapratni par ilgstošo skolotāju neapmierinātību. Ministres ieskatā protesta akcijas ir demokrātijas piemērs, kā cilvēkiem paust savu attieksmi un neapmierinātību.

Vienlaikus Čakša norādīja, ka šogad piešķirtie papildu 89 miljoni eiro pedagogu atalgojuma grafika realizēšanai tiks sadalīti visām pedagogu grupām, turklāt šāda summa pedagogu atalgojumam un slodzes balansēšanai piešķirta pirmo reizi.

Ministre atkārtoti vērsa uzmanību uz skolu tīklu sakārtošanas nozīmi, norādot, ka tieši lauku skolās ir zemākais pedagogu atalgojums, sliktākie izglītības rādītāji un augstākais vardarbības līmenis.

Čakša uzsvēra, ka streika prasības ir izpildītas, vienlaikus atzīstot, ka grozījumi MK noteikumos netika pieņemti laikā, tomēr neesot iespējams atgriezt laiku atpakaļ. Ministre pauda gatavību turpināt sarunas ar iesaistītajiem nozares pārstāvjiem.

Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicinājis LIZDA pārstāvjus un Čakšu uz kopīgu tikšanos šopēcpusdien, lai pārrunātu turpmākos darbus izglītības sistēmas pilnveidošanā.

Uzsverot, ka sava viedokļa izteikšana publisku gājienu un streiku veidā ir demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības līdzdalības forma, Kariņš norāda, ka vienlaikus visiem ir kopīgi darāms darbs, lai ar vēsturiski lielāko finansējumu pedagogu atalgojumam nodrošinātu vēsturiski labāko un efektīvāko izglītības sistēmas transformāciju.

Vanaga apgalvo, ka streika prasības nav izpildītas. Ja tuvākajās dienās tas netikšot izpildīts, LIZDA neizslēdz iespēju pagarināt streiku.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija (IzM) norāda, ka streiks, uz kuru turpmākajās divās dienās aicina LIZDA, ir nelikumīgs, jo prasības ir izpildītas.

Vienlaikus gan IzM piebilst, ka, atbilstoši Streiku likuma 24.panta pirmajai daļai, streiku vai streika pieteikumu par nelikumīgu var atzīt tikai tiesa. Līdz šim neviens tiesai nav lūdzis vērtēt streika likumību.

Ar streiku tiek risinātas strīds starp darba devēju un darba ņēmēju, un pedagogu streika gadījumā darba ņēmēju pārstāv arodbiedrība, savukārt darba devēji ir pašvaldības, kurās atrodas pašvaldību izglītības iestādes.

Jau ziņots, ka pirmdien LIZDA rīkotajā protesta gājienā un sapulcē Doima laukumā pirmdien piedalījās vairāki tūkstoši izglītības un medicīnas iestāžu darbinieku, lai prasītu "cieņpilnu un atbildīgu attieksmi" pret nozarēm. Gājiens iesāka trīs dienu streiku.